Ministru kabinets 2009.gada 8.septembrī atbalstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītās darba grupas izstrādāto koncepciju par normatīvā regulējuma pilnveidošanas iespējām attiecībā uz tām amatpersonām, kuras sniedz informāciju par koruptīviem nodarījumiem savās institūcijās.
Koncepcijas projekts paredz pastiprināt iestāžu vadītāju lomu koruptīvu nodarījumu novēršanā to vadītajās iestādēs un izveidot atbilstošu tiesiskās aizsardzības sistēmu tām amatpersonām, kas sniedz informāciju par citu amatpersonu pārkāpumiem. Darba grupa uzskata, ka preventīvo pasākumu īstenošana pašās valsts pārvaldes iestādēs un iestādes vadītāju kompetences paplašināšana koruptīvu nodarījumu novēršanā ļaus izvairīties no smagāku seku iestāšanās.
Atzīstot, ka normatīvais regulējums un tā piemērošana interešu konfliktu novēršanas jomā ir jāpilnveido arī atbilstoši starptautiskajām prasībām, kuras uzņēmusies Latvija, koncepcija paredz noteikt prasību amatpersonām sniegt informāciju par tām zināmiem koruptīviem nodarījumiem darba vietā un informēšanas kārtību. Valdības atbalstītais variants nosaka, ka amatpersonas informāciju par tām zināmiem koruptīviem nodarījumiem sniedz KNAB, kas pēc informācijas pārbaudes pieņem lēmumu par tās tālāko virzību.
Vienlaikus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir paredzēts iestādes vadītājam noteikt pienākumu neizpaust informāciju par to, kura amatpersona informējusi par citu darbinieku likumpārkāpumiem, kā arī nodrošināt viņu aizsardzību no nepamatotu nelabvēlīgu seku radīšanas, nosakot administratīvo atbildību par minēto aizliegumu neievērošanu.
Saistībā ar likumā noteikto pienākumu iestāžu vadītājiem nepieļaut interešu konfliktu situācijas viņu vadītājās iestādēs darba grupa piedāvā palielināt iestāžu vadītāju lomu, paplašinot viņu kompetenci un nosakot attiecīgus tiesiskos instrumentus savlaicīgā koruptīvu nodarījumu novēršanā. Valdības atbalstītais variants paredz likumā noteikt iestāžu vadītājam tiesības pieprasīt no amatpersonas arī tās valsts amatpersonas deklarācijas publiski nepieejamajā daļā norādīto informāciju, ja tas ir nepieciešams konkrētiem pasākumiem attiecīgās amatpersonas darbības uzraudzībā un vai kontrolē. Tāpat iestādes vadītajam būs tiesības pieprasīt no amatpersonas rakstveida apliecinājumu, ka attiecīgu uzdevumu vai funkciju izpildē tā nenonāk interešu konfliktā.
KNAB uzskata, ka, ieviešot amatpersonām informēšanas pienākumu un nodrošinot tām tiesisko aizsardzību, samazināsies korupcijas riski, pilnvērtīgāk un efektīvāk tiks kontrolētas valsts amatpersonu darbības un novērsti interešu konflikti, kontrolējošās iestādes vairāk saņems informāciju par korupcijas faktiem, ātrāk tiks atklāti likumpārkāpumi un novērsts iespējamais materiālais kaitējums valsts vai pašvaldības interesēm.
Koncepcijas projekta izstrādē piedalījušies pārstāvji no Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kancelejas un Latvijas Pašvaldību savienības.