Šodien, 9. jūnijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un KNAB Politikas plānošanas nodaļas vadītājs Alvils Strīķeris piedalīsies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē, kurā tiks izskatīta GRECO IV novērtēšanas kārtas rekomendāciju izpilde attiecībā uz Saeimu.
GRECO dalībvalstu ceturtajā novērtēšanas kārtā dalībvalstīm bija jāizpilda Eiropas Padomes prasības par korupcijas novēršanu parlamentos, tiesu sistēmā un prokuratūras iestādēs.
GRECO rekomendēja ieviest noteikumus, kas regulētu parlamenta deputātu sadarbību ar lobētājiem un trešajām pusēm, kuru intereses ir saistītas ar likumdošanas procesa ietekmēšanu.
2013. gada decembrī KNAB iesniedza valdībai likumprojektu lobēšanas caurskatāmības nodrošināšanai. 2014. gada februārī valdība noraidīja šo priekšlikumu un tā vietā pieņēma lēmumu izdarīt grozījumus Saeimas kārtības rullī un tam pievienotajā ētikas kodeksā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Lai to īstenotu, tika izveidota starp institūciju darba grupa. Tās uzdevums ir līdz 2015. gada 1.augustam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus tiesību aktu projektus.
Likumprojekts par lobēšanu tika gatavots jau ceturtā novērtēšanas kārtas apmeklējuma laikā 2012. gadā, un joprojām nav rasta vienprātība par šā jautājuma regulēšanu. Tiek atgādināts, ka šobrīd parlamenta deputātiem nav pienākuma sniegt detalizētu informāciju par tādām tikšanās reizēm un konsultācijām ar trešajām pusēm, kas notiek ārpus komisiju sēdēm un ir saistītas ar virzītajām likumdošanas iniciatīvām. Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā (34. punkts) GRECO to uzskatīja par būtisku trūkumu sistēmā, kas liecina par privāto interešu pieaugošu ietekmi uz likumdošanas procesu. Šī iemesla dēļ GRECO mudina atbildīgās institūcijas paātrināt savu darbību šajā jomā.
GRECO ar nožēlu atzīst, ka nav uzsākti vērā ņemami pasākumi sniegto rekomendāciju īstenošanai, kas ļautu uzlabot Saeimas spēju veikt pašregulāciju, vērsties pret faktiskiem un potenciāliem interešu konfliktiem un sodīt tos, kuri neievēro pieņemamos ētiskas uzvedības standartus.
Šai sakarā GRECO savā ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā par Latviju īpaši pieprasīja daudz izlēmīgāku Saeimas un atsevišķu tās deputātu rīcību, kas apliecinātu tās apņēmību īstenot paškontroles pasākumus un uzņemties atbildību, risinot interešu konfliktus.
Tāpat GRECO rekomendēja atcelt administratīvās imunitātes sistēmu Saeimas deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem.
Latvijas puse informēja, ka Saeimas Tieslietu komitejai 2012.gada 21.jūnijā tika nosūtīts likums "Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē", kas paredzēja administratīvās imunitātes mazināšanu Saeimas deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem, taču kopš tā laika grozījumi nav tikuši iekļauti parlamenta darba kārtībā apspriešanai un līdz ar to nav izskatīti pat pirmajā lasījumā.
Priekšlikums atcelt prokuroru administratīvo imunitāti ir iekļauts arī likumprojektā par grozījumiem Prokuratūras likumā. Taču tas tika noraidīts pamatojoties uz to, ka administratīvā imunitāte faktiski nemaz nav prokuroru privilēģija, jo disciplinārā atbildība rada vēl smagākas sekas. GRECO gan atgādina, ka imunitātes jautājuma regulējums Latvijā tika pieņemts 1922.gadā un kopš tā laika nav grozīts. GRECO norāda, ka ir pienācis laiks atcelt administratīvās imunitātes privilēģiju, tādējādi tiktu kliedētas jebkādas aizdomas par to, ka parlamenta deputāti, tiesneši un prokurori stāv pāri likumam, un tiktu stiprināta Latvijas pilsoņu uzticēšanās savam parlamentam un tiesu sistēmai, kuras līmenis šobrīd ir diezgan zems.
Novērtēšanas ziņojumā GRECO sniedza Latvijai 14 rekomendācijas. GRECO secina, ka Latvija apmierinoši ir īstenojusi tikai divas no četrpadsmit ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā iekļautajām rekomendācijām, četras ir īstenotas daļēji un astoņas rekomendācijas nav īstenotas.
GRECO ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojums pieejams šeit.