Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetenci, aicinām iepazīties ar KNAB sagatavoto infografiku.
Publicēts: 08.03.2019.
2018. gada 27. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz tiesības žurnālistiem iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem, kā arī nosaka kārtību, kādā žurnālisti to var darīt.
Ņemot vērā, ka šī ir jauna Kriminālprocesa likuma norma, tās iedzīvināšana praksē ir zināms izaicinājums abām pusēm – gan iestādēm, kam jāvērtē žurnālistu lūgumi, gan žurnālistiem, kas vēlas iepazīties ar krimināllietas materiāliem.
Jāatceras, ka žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem, kā arī publiskot informāciju, kas ir nozīmīga valsts un sabiedrības interešu aizsardzībai, nenozīmē atkārtotu krimināllietas iztiesāšanu, pieņemto procesuālo lēmumu pārsūdzēšanu, piemēroto kriminālsodu pārskatīšanu vai pabeigto kriminālprocesu atjaunošanu.
Sabiedrībai ir tiesības saņemt krimināllietu materiālos esošo informāciju, ja tā ir nozīmīga valsts un sabiedrības interešu aizsardzībai, bet Kriminālprocesa likums neparedz ikvienai ieinteresētai personai iespēju nepastarpināti iepazīties ar krimināllietu materiāliem.
Kas var iepazīties ar krimināllietu materiāliem?
- Žurnālisti, kas, apņemoties neizpaust krimināllietu materiālos esošos sensitīvos datus, varētu informēt sabiedrību par atklātiem nozīmīgiem faktiem un notikumiem.
Kāpēc ne visi interesenti?
- Sensitīvu datu nekontrolēta publiskošana apdraud kriminālprocesā iesaistīto personu likumīgās intereses.
Ar kādiem materiāliem atļauts iepazīties?
- Ar krimināllietas materiāliem, ja spēkā stājies nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess ir pabeigts.
Kādos gadījumos iepazīšanās ir liegta?
- Ja kriminālprocess ir aktīvs: tajā notiek izmeklēšana, uzsākta kriminālvajāšana vai notiek lietas iztiesāšana.
- Ja pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir pieņemts lēmums to atjaunot sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Kādā veidā žurnālists var lūgt informāciju?
- Žurnālists iesniedz lūgumu, kuram jābūt pamatotam ar sabiedrības interesēm iegūt informāciju par konkrētu kriminālprocesu, tā dalībniekiem vai faktiem, kuri atrodas krimināllietas materiālos.
- Atsevišķos gadījumos lūguma motivācija var būt balstīta galvenokārt uz izdarīto likumpārkāpumu kvalifikāciju, piemēram, ja izdarīti tādi amata noziegumi kā kukuļņemšana vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Kas izskata žurnālista lūgumu?
- Ja kriminālprocess ticis pabeigts izmeklēšanas iestādē, lūgumu izskata iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona (piemēram, KNAB priekšnieks vai viņa pilnvarota persona).
- Ja ticis pabeigts prokuratūrā - virsprokurors, ja kriminālprocess pabeigts tiesā – tiesnesis.
- Žurnālista lūgums izskatāms 30 dienu laikā.
Kādos gadījumos KNAB atteiks?
- Iesniedzējs nav žurnālists likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē.
- Žurnālista lūgums nav motivēts.
- Pastāv kāds no apstākļiem:
- lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu;
- kriminālprocess ir pabeigts uz personu reabilitējoša pamata (ticis konstatēts, ka nav noziedzīga nodarījuma sastāva vai nav noticis noziedzīgs nodarījums);
- kriminālprocess ir skatīts slēgtā sēdē;
- ir jāaizsargā valsts noslēpums;
- kriminālprocesā iesaistīts nepilngadīgais vai persona, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, vai kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.
Kādos gadījumos KNAB var atteikt?
- Lai neizpaustu kriminālprocesā iesaistīto personu īpašo kategoriju personas datus;
- Lai aizsargātu profesionālo noslēpumu vai komercnoslēpumu;
- Lai nodrošinātu kriminālprocesā iesaistīto personu pamattiesību aizsardzību;
- Ja pirmstiesas kriminālprocesu ir iespējams atjaunot;
- Ja lūguma izpildē ir jāiegulda nesamērīgi lieli iestādes resursi.
Minētie apstākļi neuzliek pienākumu lūgumu noraidīt, bet liek vērtēt apstākļu kopumu un izvērtēt konkrēto materiālu pieejamības nodrošināšanu.
- Ja tiek dota atļauja, žurnālists tiek brīdināts par aizliegumu izgatavot krimināllietas materiālu kopijas vai pavairot to citā veidā, nodot trešo personu rīcībā vai citādi izplatīt no krimināllietas materiāliem izrietošu nepublicējamu informāciju, kā arī Krimināllikumā paredzēto atbildību par šī aizlieguma pārkāpšanu.