Rīt, 24. jūlijā stājas spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kuri nepieciešami pilnvērtīgai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) funkciju realizēšanai. Viena no KNAB darbības funkcijām ir valsts amatpersonu saukšana pie administratīvās atbildības un administratīvo sodu piemērošana par korupcijas novēršanas prasību pārkāpumiem. Līdz šim to nebija iespējams realizēt, jo nebija spēkā grozījumi APK, kas nosaka KNAB kompetenci administratīvo sodu piemērošanā. Grozījumus APK Ministru kabinets Saeimā iesniedza jau 2002. gada 7.februārī, t.i. vienlaikus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojektu.
Bez attiecīgu grozījumu izdarīšanas KNAB darbs bija apgrūtināts un nepilnvērtīgs, jo KNAB darbības laikā tā lietvedībā esošajos pārbaudes materiālos tika konstatēti vairāki administratīvie pārkāpumi un ir bijusi nepieciešamība vainīgās personas saukt pie atbildības.
Būtiskākās izmaiņas APK: - līdz šim nebija noteikta pilnīgi nekāda atbildība par politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumiem, grozījumi paredz šādas atbildības ieviešanu (APK 166.34 pants, par politisko partiju finansēšanas noteikumu neievērošanu ir paredzēts naudas sods no 50 līdz 10 000 latiem), - ar grozījumiem APK Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tiek noteikta administratīvo pārkāpumu lietu pakļautība (proti, tiek noteikti APK panti, par kuriem KNAB ir tiesīgs saukt pie administratīvās atbildības, APK panti 166.27 - 166.31, 166.33 un 166.34, t.sk. par politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumiem, - ar grozījumiem izdarīta virkne papildinājumu un precizējumu pantos par amatpersonu administratīvo atbildību par korupcijas novēršanas prasību pārkāpumiem. Tomēr jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav atpakaļejošs spēks, līdz ar to pie administratīvās atbildības par šo APK pantu pārkāpumiem nevarēs saukt personas un politiskās partijas, kas pārkāpumus izdarījušas līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks: "Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim situācija normatīvo aktu sakārtotības ziņā bija ļoti nelabvēlīga KNAB funkciju realizēšanai, jo bija uzlikti pienākumi, bet netika dotas tiesības to realizēšanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums uzliek pienākumus veikt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildes kontroli, kā arī kontrolēt citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu un kontrolēt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi un likumā noteiktajos gadījumos saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemērot sodus. Diemžēl līdz šim APK KNAB nebija noteikta administratīvo lietu pakļautība, līdz ar to nebija tiesību saukt pie administratīvās atbildības, turklāt par pārkāpumiem politisko partiju finansēšanas jomā nebija paredzēta nekāda atbildība."