Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aicina Ministru kabinetu ņemt vērā KNAB iesniegtos pamatotos un MK Komitejā 2005.gada 19.decembrī atbalstītos iebildumus pret biroja iekļaušanu vienotā tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku darba samaksas sistēmā, tādējādi faktiski apdraudot KNAB kā neatkarīgas un specializētas pretkorupcijas iestādes statusu.
KNAB norāda, ka vienotā tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku darba samaksas sistēma tika veidota saistībā ar grozījumiem Valsts civildienesta likumā. Turpretī KNAB kā specializētai un neatkarīgai pretkorupcijas iestādei ir speciāls likums un atsevišķi MK noteikumi, kas nosaka biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu un sociālās garantijas. Tāpēc KNAB aicina Ministru kabinetu saglabāt līdzšinējo biroja amatpersonu un darbinieku darba samaksas un sociālo garantiju sistēmu.
KNAB uzskata, ka iekļaujot specializēto pretkorupcijas institūciju vienotā tiešo pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku darba samaksas sistēmā, kas ir atšķirīga no citām pēc sava statusa un kompetences līdzīgām tiesībsargājošām institūcijām, tiks būtiski pasliktināta KNAB darbinieku pašreizējā darba samaksas sistēma un ietekmēta KNAB kā specializētas un neatkarīgas pretkorupcijas iestādes turpmākā darbība.
Finanšu ministrija, izstrādājot Ministru kabineta komitejas 19.decembra sēdē izskatāmo MK noteikumu projektu par vienoto tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku darba samaksas sistēmu, nav ņēmusi vērā KNAB pamatotos argumentus par biroja darbības specifiku, funkcijām, valsts programmā noteikto, kā arī uz norādītajām sekām, kas radīsies, pasliktinot KNAB darbinieku pašreizējo darba samaksas sistēmu.
Samazinot KNAB amatpersonu un darbinieku darba samaksas un sociālo garantiju sistēmas bez tā jau zemo konkurētspēju salīdzinājumā ar citām funkciju ziņā līdzīgām institūcijām (piemēram, Drošības policija un Valsts kontrole), tiek grauta KNAB mērķtiecīgi veidotā personāla politika un būtiski iespaidota iestādes kapacitāte.
KNAB atgādina, ka, 2002.gadā izskatot jautājumu par KNAB izveidošanu un tā darbinieku atalgojumu un sociālajām garantijām, Ministru kabinets nolēma, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vadlīnijām “Par nacionālās pretkorupcijas izmeklēšanas iestādes izveidošanu” un Eiropas Savienības prasībām birojam ir nepieciešams specializētas un neatkarīgas iestādes statuss, līdz ar to tika izstrādāts speciāls KNAB likums un atsevišķi MK noteikumi par biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un atbildību, nodrošinot tam neatkarīgas specializētas iestādes statusu.
Jāatgādina, ka 2004.gada 11.novembrī 8.Saeima, 71 deputātam balsojot „par” un nevienam „pret”, 2.lasījumā akceptēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumus, kas nosaka KNAB neatkarīgas valsts iestādes statusu. Lai nostiprinātu KNAB kā neatkarīgas un specializētas pretkorupcijas iestādes statusu, 2005.gada 1.maijā Saeima pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, piešķirot biroja amatpersonām un darbiniekiem tiesības uz izdienas pensijām. Tomēr attiecīga projekta izskatīšana MK tiek novilcināta.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsver, ka 8.Saeima 2005.gada 17.novembrī, pieņemot likumu par Latvijas pievienošanos ANO Pretkorupcijas konvencijai, par kompetento pretkorupcijas iestādi noteica KNAB. Konvencija paredz katrai dalībvalstij pienākumu ne tikai izveidot pretkorupcijas organizāciju, bet arī piešķirt tai nepieciešamo neatkarību, lai tā spētu efektīvi pildīt savus pienākumus. Konvencijas 6.pants nosaka, ka tā „būtu jānodrošina ar nepieciešamajiem materiālajiem resursiem un speciāli izglītotu personālu, kā arī ar apmācībām, kas šādiem darbiniekiem nepieciešama to amata pienākumu izpildei”.
Arī Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija, kurai Latvija pievienojās, pieņemot likumu jau 2000.gada 7.decembrī, paredz, ka „ikviena puse veic tādus pasākumus, kādi nepieciešami, lai nodrošinātu personu vai iestāžu specializāciju cīņai pret korupciju. Konvencijas 20.pants nosaka, ka tai „jānodrošina nepieciešamā neatkarība saskaņā ar konkrētās Puses tiesiskās sistēmas pamatprincipiem, lai tās būtu spējīgas pildīt savas funkcijas efektīvi un bez jebkāda spiediena no malas. Puse nodrošina šādu iestāžu personāla atbilstošu apmācību un atbilstošus finansu resursus šo iestāžu uzdevumu pildīšanai”.
2005.gada 15.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu, Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu un amatpersonu pabalstiem un kompensāciju” netika atbalstīts, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs joprojām uzturēja savus iebildumus.
KNAB ir gandarīts, ka Ministru kabineta komitejas sēdē 2005.gada 19.decembrī tika uzklausīti biroja argumenti un pauž cerību, ka arī MK sēdē tiks atbalstīta KNAB kā neatkarīgas specializētas pretkorupcijas iestādes statusa saglabāšana.