Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks J.Streļčenoks, atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par to, ka Ministru prezidents, iespējams, atcels KNAB priekšnieka 2013.gada 20.decembra rīkojumu Nr.23-2/821, ar kuru KNAB priekšnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) vietniece J.Strīķe tika atbrīvota no ieņemamā amata un kurš stājās spēkā 2013.gada 20.decembrī, pauž neizpratni par šādas informācijas nonākšanu publiskajā telpā, jo tikai vakar, 6.janvārī, KNAB, izpildot Ministru prezidenta steidzamo rezolūciju, sagatavoja dokumentus iesniegšanai Ministru prezidentam par J.Strīķes atbrīvošanas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem. Minētie dokumenti ar apjomīgiem pielikumiem, kas satur informāciju par J.Strīķes pieļautajiem pārkāpumiem, Ministru prezidentam tika nogādāti tikai šorīt, tāpēc KNAB priekšnieka ieskatā plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošā informācija par iespējamo KNAB priekšnieka lēmuma atcelšanu nevarētu būt pamatota ar secinājumiem, kuri izrietētu no dokumentiem, kurus KNAB tikko ir nosūtījis premjeram.
Nosūtot minētos dokumentus, Ministru prezidentam tika lūgts ņemt vērā, ka lēmums par J.Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, atzīstot, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību, bija pamatots ar šajos dokumentos fiksētajiem pārkāpumiem J.Strīķes darbībā. Pārkāpumu ilglaicīgais raksturs, sistemātiskums un kopskaits liecināja ne tikai par J.Strīķes nihilistisko attieksmi pret iestādes vadītāja rīkojumiem (darba uzdevumiem), bet arī par šādu attieksmi pret iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā to, ka līdz J.Strīķes atkārtotai novērtēšanai viņai tika doti 6 mēneši, lai novērstu nepilnības un pārkāpumus savā darbībā, taču viņa šo laiku izmantoja nevis darba uzlabošanai, bet neproduktīvai komunikācijai, tai skaitā plašsaziņas līdzekļos, J.Streļčenoks secina, ka J.Strīķe nevēlējās vai nespēja veikt savus amata pienākumus atbilstoši valsts pārvaldē pieņemtajiem darbības principiem.
Tādējādi J.Strīķes ilglaicīgā prettiesiskā rīcība, tai skaitā sistemātiski neievērojot hierarhiski augstākas amatpersonas rīkojumus, atsevišķos gadījumos pat rīkojoties pretēji tiem, tai skaitā, pārkāpjot savas pilnvaras, bija pretrunā gan tiesību normām, gan valsts pārvaldes principiem un tiesību sistēmai kopumā.
Šādas rīcības kaitīgās sekas J.Streļčenokam kā iestādes vadītājam bija jānovērš un jāpārtrauc J.Strīķes ilgstošā pretiesiskā rīcība, lai nodrošinātu iestādes tiesisku un efektīvu darbu sabiedrības interesēs, tai skaitā novēršot kaitējumu iestādes uzticamībai un atjaunotu iestādes prestižu, kas ilglaicīgi publiski tika grauts, iestādes iekšienē veicot konfliktus provocējošu darbību, izplatot plašsaziņas līdzekļiem nepatiesu un tendenciozu informāciju par iestādē notiekošiem procesiem.
KNAB priekšnieks J.Streļčenoks informē, ka atsevišķi J.Strīķes neizpildītie darba uzdevumi, veiktās darbības un to radītās pretiesiskās sekas vēl tiek vērtētas un šiem apstākļiem bija nozīmīga loma lēmuma pieņemšanā par J.Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata nekavējoties.
Izlemjot jautājumu par KNAB priekšnieka 2013.gada 20.decembra rīkojuma KNAB priekšnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) vietnieces J.Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, kurš jau ir stājies spēkā 2013.gada 20.decembrī, J.Streļčenoks lūdza Ministru prezidentam pārliecināties, vai minētā rīkojuma tiesiskuma pēcpārbaude ir Ministru prezidenta kompetencē, pārliecinoties, vai šis rīkojums ir tāds pārvaldes lēmums, kura pēcpārbaude ir piekritīga pārraudzības amatpersonai.
J.Streļčenoka ieskatā un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto gan KNAB priekšnieka izdotie administratīvie akti, kas izdoti publisko tiesību sfērā, gan KNAB priekšnieka lēmumi (rīkojumi), kas izdoti privāto tiesību sfērā ir pakļauti tiesu kontrolei – administratīvo aktu tiesiskumu pārbaude ir pakļauta administratīvās tiesas kontrolei, savukārt visi strīdi, kas saistīti lēmumiem vai rīkojumiem, kas izdoti privāto tiesību sfērā pakļauti vispārējās jurisdikcijas tiesai.