Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 18. maijā rīkoja sabiedriskās apspriešanas noslēguma diskusiju par izstrādāto koncepciju "Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā".
Tās dalībnieki diskutēja par jautājumiem - Kā novērst asociatīvo saiti starp lobēšanu un korupciju? Kā nodrošināt lobēšanas procesa atklātību un plašu sabiedrības interešu pārstāvniecību? Kādam jābūt lobēšanas tiesiskajam regulējumam Latvijā?
Diskusijas dalībnieki atzina, ka ir nepieciešams palielināt lobētāju aktivitāšu atklātību. Jo šobrīd nedz valsts amatpersonām, nedz pašiem lobētājiem nav pienākums publiski atklāt to personu loku, kas cenšas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, nedz arī intereses, ko tie pārstāv, nav iespējams izsekot līdzi, kas ir ietekmējis lēmumu tā pieņemšanas procesā. Tāpat diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka lobēšanas kārtības trūkums rada nevienlīdzību informācijas un amatpersonu pieejamībā.
Diskusijā piedalījās pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas, biedrības «Latvijas Pilsoniskā alianse», biedrības «Sabiedrība par atklātību - Delna», Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, «Baltijas asociācija - transports un loģistika», Latvijas Skolu sporta federācijas, biedrības par garīgo veselību «SALUS», kā arī uzņēmumu «The PBN Company Baltics» un «Public Relations Holding» pārstāvji.
Par koncepcijas projektā iekļautajiem risinājumiem lobēšanas tiesiskajam regulējumam informēja koncepcijas izstrādes darba grupas pārstāvji Diāna Kurpniece KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja, Ilze Mauriņa KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāja, Valts Kalniņš biedrības «Sabiedriskās politikas centrs - PROVIDUS» pētnieks un SIA «Mediju tilts» valdes loceklis Filips Rajevskis.
Koncepcijas izstrādes darba grupas pārstāvji atzina, ka risinājumi šo problēmu novēršanai ir saistīti ar atklātības par lobētāju aktivitātēm palielināšanu, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, pēc kādu personu vai to grupu priekšlikumiem ir pieņemti normatīvie akti vai izstrādāti politikas dokumenti. Lai nodrošinātu procesu atklātību, nepieciešams rakstveidā dokumentēt vai reģistrēt informāciju par lobētāju darbību.
Diskusijā izteiktos ierosinājumus, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā nevalstisko organizāciju sniegtos atzinumus darba grupa analizēs un iestrādās koncepcijā, pirms koncepcijas projekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.