Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekts, kas paredz trešo personu finansēto politiskās reklāmas materiālu izvietošanas kārtību, kopš 2005.gada 25.oktobra netiek virzīts tālākai pieņemšanai Saeimā. Līdz ar to plašu sabiedrības rezonansi izraisījušās trešo personu politiskās reklāmas un antireklāmas Saeimas priekšvēlēšanu periodā var notikt aizklātā veidā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji jau no 2005.gada sākuma regulāri ir vērsuši politiķu uzmanību uz to, ka, nosakot priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu ierobežojumus politiskajām partijām, ir nepieciešams noteikt arī trešo personu finansēto priekšvēlēšanu kampaņu kārtību, tādēļ aicina Saeimu steidzami pieņemt šo likumprojektu.
Politisko organizāciju finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Lai arī vairāku gadu garumā ir panākts ievērojams progress politisko partiju darbības atklātības nodrošināšanā, īstenojot trešo personu finansētas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas, šis likuma mērķis netiek sasniegts.
Šobrīd publiski ir pieejama informācija par ziedotājiem politiskajām partijām, tiek ierobežots apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas apjoms, lai mudinātu vēlētājus vērtēt politisko partiju darbību pēc faktiskās rīcības, nevis tikai pēc reklāmas klipa izteiksmīguma. Masveidīgi pārraidīta reklāma televīzijā un radio ir ļoti iedarbīga, pat suģestējoša un lakoniskā veidā "ieprogrammē" vēlētāju domāšanu konkrētā virzienā, tādēļ daudzās pasaules valstīs ar likumu tiek pieprasīts ikvienam, kas finansē politisku aģitāciju priekšvēlēšanu periodā atklāt finansējuma avotus un nepārsniegt noteiktus izdevumu apmērus.
Saskaņā ar likumu priekšvēlēšanu aģitācija ir kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu. Ja nav noteikta precīza kārtība, kā uzskaitīt trešo personu apmaksātās kampaņas, piemēram, slavinot vai nopeļot deputātu kandidātus, tad gan uzraugošajām institūcijām, gan sabiedrības pārstāvjiem pastāv ļoti plašas interpretācijas iespējas.
Izstrādātajā likumprojektā tika paredzēts, ka trešo personu veikto darījumu kopsumma, izvietojot priekšvēlēšanu aģitāciju raidorganizācijās vai sniedzot informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi, nedrīkst pārsniegt noteiktu limitu. Pēc reklāmas pārraidīšanas vai izvietošanas jānorāda, kura persona no saviem līdzekļiem šo reklāmu apmaksājusi un jānodrošina, ka publiski pieejama ir informācija par reklāmdevēja finansējuma avotiem.
Likumprojekts risināja arī vēl vairākas citas problēmas. Tika noteikts, kas ir uzskatāms par slēpto reklāmu un ka tā ir aizliegta. Ja kāda persona politiskajai organizācijai sniedz reklāmas pakalpojumu, tā vērtība tiek noteikta saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību, kas nozīmē, ka nav iespējamas milzīgas atlaides tikai vienai politiskajai partijai. Tika paredzēta arī Raidorganizāciju programmu finansēšana priekšvēlēšanu periodā, kas zināmā mērā nozīmē valsts atbalstu sabiedrības informēšanai par deputātu kandidātiem un politiskajām partijām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka šāda regulējuma ieviešana sekmētu politisko organizāciju darbības atklātumu un likumību. Uzskatām, ka tiem, kas īsteno minētās kampaņas, būtu publiski jāatklāj finansējuma avoti.