Šodien, 28.aprīlī, Ministru kabinetā skatīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegto informatīvo ziņojumu „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu”, lai informētu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pretkorupcijas konvencijas (Konvencija) ieviešanas novērtēšanas ietvaros Latvijai izteiktajām rekomendācijām un nodrošinātu to izpildi Latvijā.
Latvijā Konvencija stājās spēkā 2005.gada 1.decembrī, un Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē KNAB.
Konvencijas ieviešanas novērtēšanas process ir pirmais tik visaptverošs un daudzpusīgs pretkorupcijas jomas starptautiskā līguma novērtējuma mehānisms, par kura izveidi ir vienojusies starptautiskā sabiedrība, un kura mērķis ir savstarpēja novērtējuma procesā veicināt Konvencijas prasību efektīvu ieviešanu.
Ziņojumā izteikto rekomendāciju izpildei nav noteikts konkrēts termiņš un paredzēta speciāla kārtība, bet saskaņā ar Konvencijas 63.panta piekto un sesto daļu par pasākumiem, kādus dalībvalstis piemērojušas Konvencijas ieviešanā, programmām, plāniem, kā arī īstenotajiem likumdošanas un administratīviem pasākumiem ir jāsniedz atskaite dalībvalstu konferencē. Nākamā Konvencijas dalībvalstu konference ir plānota 2015.gada novembrī. Līdz ar to jau šobrīd nepieciešams organizēt rekomendāciju izpildes uzsākšanu, nosakot par katra uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas.
Ziņojumā Latvijas krimināltiesiskais regulējums kopumā atzīts par atbilstošu Konvencijas prasībām. ANO Narkotiku un noziedzības birojs (UNODC) atzīst, ka Latvijā sekmīgi tiek nodrošināta Konvencijā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un kriminālatbildības piemērošana. Konstatētie trūkumi galvenokārt attiecas uz atsevišķiem specifiskiem kriminālatbildības piemērošanas aspektiem.
UNODC atzīst, ka Latvija ir ieviesusi labi strukturētu pretkorupcijas institucionālo sistēmu. Šajā ziņā īpaši nozīmīga ir KNAB kā specializētas pretkorupcijas institūcijas neatkarīgā darbība.
Novērtējuma ziņojumā atzinīgi novērtēts liecinieku aizsardzības tiesiskais regulējums.
UNODC rekomendē ieviest speciālas tiesību normas, kas paredz kriminālatbildību par līdzekļu izšķērdēšanu, mantas piesavināšanos vai citu prettiesisku rīcību ar īpašumu, ko veikusi valsts amatpersona.
UNODC norāda uz Saeimas izšķirošo lomu deputātu imunitātes atcelšanā. Lai novērstu iespējamo risku, ka laikā, kamēr tiek pieņemts lēmums par imunitātes atcelšanu, pierādījumi varētu pazust vai tos varētu viltot, tiek rekomendēts izstrādāt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka pirms imunitātes atcelšanas ir atļauts veikt tādas izmeklēšanas darbības, kas pasargātu pierādījumus saistībā ar Saeimas deputātu iespējamo prettiesisko rīcību, un kriminālprocesuālā imunitāte tiktu attiecināta tikai uz kriminālvajāšanas stadiju un netiktu attiecināta uz pirmstiesas izmeklēšanu līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Rekomendāciju izpildē atbildīgajām institūcijām jāveic vairāki pasākumi. Tieslietu ministrijai jānovērš Krimināllikuma normās noteikto sankciju nekonsekvenci, lai tā neietekmētu pretkorupcijas tiesiskā regulējuma piemērošanu un novērstu sankciju savstarpējo nesaskaņotību. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sadarbībā ar Tieslietu ministriju pastāvīgās Kriminālprocesa likuma darba grupas ietvaros, kuru vada Tieslietu ministrija, jāizvērtē esošā regulējuma piemērošanas problēmas attiecībā uz kriminālatbildības piemērošanu valsts amatpersonām par līdzekļu izšķērdēšanu, mantas piesavināšanos vai citu prettiesisku rīcību ar īpašumu, kas tai uzticēts amata pilnvaru ietvaros. Savukārt Valsts kancelejai jāizstrādā likumprojekts par trauksmes cēlēju mehānisma praktisko ieviešanu.
Rekomendācijās minēto pasākumu ieviešanai nav ietekmes uz valsts budžetu.
Ziņojuma teksts ir pieejams KNAB mājaslapā latviešu un angļu valodā (http://www.knab.gov.lv/en/knab/cooperation/).