Ministru kabineta 21.maija sēdē valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavoto MK noteikumu projektu par kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas gan dāvanas, ko pieņēmušas valsts amatpersonas, pildot savus amata pienākumus, gan diplomātiskās dāvanas, ko saņēmušas augstākās amatpersonas un to laulātie.
Saskaņā ar Saeimas doto deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība tiek attiecināta arī attiecībā uz diplomātiskajām dāvanām, kuras pieņem Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un ārlietu ministrs, kā arī viņu laulātie valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā un ārvalstīs.
Ja dāvanas saņēmējs ir Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai ārlietu ministra laulātais, tad dāvanu varēs izpirkt gan laulātais, gan attiecīgā amatpersona.
Jaunie MK noteikumi paredz arī izmaiņas līdzšinējā dāvanu reģistrēšanas un novērtēšanas procesā. Nodrošinot vienotu pieeju dāvanu novērtēšanā, tās saņēmējiem turpmāk būs jāiesniedz standartizēta veidlapa (paziņojums) dāvanu novērtēšanas komisijai, kuru vismaz trīs cilvēku sastāvā izveido ar attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja rīkojumu. Jaunpieņemtajos noteikumos tiek paredzēta iespēja veidot arī starpinstitucionālās komisijas, lai veicinātu vienotu praksi dāvanu novērtēšanu, īpaši gadījumos, kad vairākās institūcijās ir saņemtas identiskas vai ļoti līdzīgas dāvanas. Nākošais solis šāda regulējuma pilnveidošanā varētu būt tāds, ka tiktu noteikti atsevišķi gadījumi, kuros šādu starpinstitucionālo komisiju izveidošana būtu obligāta.
Ministru kabineta pieņemtie noteikumi turpmāk noteiks skaidru secību dāvanu izmantošanas veidu izvēlei. Ja dāvanu novērtēšanas komisija konstatēs, ka dāvanai ir mākslas vai kultūrvēsturiska vērtība, tad tā tiks nodota muzejam. Pārējos gadījumos komisija noteiktā secībā var lemt par dāvanas nodošanu tās saņēmējam izpirkšanai; izmantošanai tās institūcijas vajadzībām, kuru pārstāv tās saņēmējs; lietošanai bez atlīdzības citai institūcijai tās vajadzībām; nodošanu izpirkšanai citai valsts amatpersonai, kura arī pārstāv dāvanas saņēmēja institūciju.
Naudas līdzekļus atbilstoši izpērkamās dāvanas vērtībai attiecīgā persona ieskaitīs institūcijas kontā, bet institūcija attiecīgo summu pārskaitīs valsts budžetā.
MK noteikumu saskaņošanas procesā tika identificēti arī vairāki problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešams padziļināts normatīvā regulējuma un prakses izvērtējums, lai nepieciešamības gadījumā precizētu dāvanu un diplomātisko dāvanu definīciju, paredzot to gradāciju atkarībā no to vērtības; nodrošināt vienotu dāvanu novērtēšanas praksi, veidojot starpinstitūcionālās komisijas; izstrādāt dāvanu novērtēšanas apstrīdēšanas iespēju un kārtību; noteikt dāvanu novērtēšanas procesa maksimālo termiņu; izstrādāt vienotu dāvanu novērtēšanas akta veidlapu. Šo risinājumu īstenošanai būs nepieciešams izstrādāt arī jaunus grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, jo Ministru kabinetam dotais deleģējums nav tik plašs. Lai veiktu minēto izvērtējumu un sniegtu konkrētus priekšlikumus tiesību aktu projektiem, tiek veidota starpinstitūciju darba grupa.