Atbilstoši Ministru prezidenta I.Godmaņa rezolūcijai un ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja A.Vilka 18.augusta rīkojumu izveidotā dienesta pārbaudes komisija (turpmāk – komisija) ir izvērtējusi tās rīcībā esošo informāciju un secinājusi, ka nav pamats rosināt disciplinārlietu jautājuma izlemšanai par biroja amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības, jo tās darbībā nav saskatāms likuma pārkāpums.
KNAB vēl joprojām nav saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta atbildi uz 13.augustā VID ģenerāldirektoram Dz.Jakānam kā procesa virzītāja iestādes vadītājam nosūtīto vēstuli ar lūgumu sniegt iestādes rīcībā esošo informāciju un faktus par KNAB amatpersonas darbībām pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās atbildīgo amatpersonu izteikumi par biroja amatpersonas iespējamajām pretlikumīgajām darbībām un saistībā ar to veikto kriminālprocesu.
KNAB pārbaudes rezultātā biroja amatpersonas darbībās komisija nav konstatējusi pazīmes, kas liecinātu par to, ka KNAB amatpersona, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, nav atspoguļojusi visu informāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Komisija atzinusi, ka tās rīcībā iegūtie dokumenti un personu paskaidrojumi apstiprina faktu, ka KNAB amatpersonai nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā starp divām juridiskām personām (SIA „Vidzemes darījumu centrs” un SIA „Burtnieku zirgaudzētava”) noslēgtus aizdevumu līgumus, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka amatpersona būtu nepatiesi atspoguļojusi savus darījumus un parādsaistības.
Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka biroja amatpersona ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet biroja amatpersona ir minēta faktiski tikai kā ķīlas devējs un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi SIA „Burtnieku zirgaudzētava” biroja amatpersonas radinieka personā, komisija secinājusi, ka biroja amatpersona minētajos līgumos nav bijusi solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs.
Atbilstoši Civillikumam ķīlas došana pati par sevi ir uzskatāma par cita darījuma rezultātā radušos saistību nodrošinājumu, proti, ķīlas tiesība ir blakus tiesība prasījumam un tā rodas tikai tad, ja ir radies prasījums no pamatsaistības nepildīšanas.
Komisija savā slēdzienā atzinusi, ka ķīlas došana pati par sevi nav uzskatāma par darījumu, kas jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā. Līdz ar to gadījumos, kad valsts amatpersona ir bijusi tikai kāda darījuma nodrošinātājas ar ķīlu (ķīlas devējs), tai valsts amatpersonas deklarācijā nav jānorāda šis fakts un darījums, kuru tā ir nodrošinājusi ar ķīlu. Par minēto jautājumu kompetentajām iestādēm KNAB lūdzis izteikt viedokli.
Vienlaikus komisija secinājusi, ka biroja amatpersonas rīcībā nav saskatāmas pazīmes, kas norādītu uz neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, kā arī iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
KNAB uzsver, ka atbilstoši birojā noteiktajām prioritātēm iekšējās kontroles struktūrvienība pastāvīgi veic biroja amatpersonu deklarāciju pārbaudi korupcijas risku novēršanai.