Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2009.gada decembrī uzsācis kriminālprocesu par divu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas inspektoru prettiesiskajām darbībām saistībā ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu no autoservisu pārstāvjiem.
KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka kriminālpolicijas inspektori ir rīkojušies pretēji sava dienesta interesēm. Par automašīnu zādzību atklāšanu atbildīgie policijas inspektori nevis atklāja un novērsa prettiesiskās darbības Rīgas rajona autoservisos, bet, izmantojot savu dienesta stāvokli, no komercuzņēmumu pārstāvjiem pieprasījuši kukuļus, lai policijas amatpersonas neveiktu pārbaudes attiecīgajos autoservisos.
Tādējādi tiek apgrūtināta iespējamo noziedzīgo nodarījumu – zagšanas un apdrošināšanas krāpšanas konstatēšana, atklāšana un pierādīšana.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka vienā gadījumā policijas amatpersonas pieprasījušas un pieņēmušas kukuli 500 eiro, otrajā – 1 500 eiro apmērā.
Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, 2009.gada 25.decembrī KNAB izmeklētājs atzinis kriminālpolicijas amatpersonas par aizdomās turētajām kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā (Krimināllikuma 320.panta trešā daļa). Amatpersonām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – nodošana policijas uzraudzībā, aizliegums pildīt amata pienākumus, aizliegums tuvoties konkrētām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
__________________________________________
320.pants. Kukuļņemšana
(1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.
(2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.
(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.