Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudīja, vai 2021. gada oktobrī pieņemtais lēmums par Dobeles novada domes priekšsēdētāja maiņu varētu būt pieņemts koruptīvu darbību rezultātā. KNAB sadarbībā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļu izmeklēšanas laikā guva pārliecību, ka Dobeles novada domes deputātam piedāvātais priekšsēdētāja vietnieka amats apmaiņā pret izšķirošo balsi balsojumā par domes priekšsēdētāju uzskatāms kā koalīcijas veidošanas procesa elements, nevis kukulis.
KNAB pēc saņemta personas iesnieguma 2021. gada 17. septembrī uzsāka kriminālprocesu, lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai, lemjot par Dobeles novada domes priekšsēdētāja maiņu, varētu būt pieļauts Krimināllikuma 323. panta otrās daļas noziedzīgs nodarījums – kukuļdošana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka Dobeles novada domes deputātam piedāvātais politiskais priekšsēdētāja vietnieka amats apmaiņā pret vēlamo balsojumu par konkrētu domes priekšsēdētāja kandidatūru ir uzskatāms nevis kā personisks vai nepienācīgs labums, bet kā daļa no jaunas koalīcijas veidošanas procesa. Izteiktais piedāvājums paredzēja turpmāku sadarbību koalīcijas ietvaros līdz novada domes pilnvaru termiņa beigām, kā arī iespēju deputātam plašāk īstenot novada domē ievēlētas amatpersonas pilnvaras. Tāpat iegūtie pierādījumi norāda, ka priekšsēdētāja vietnieka amats netika piedāvāts nedz kopā ar naudu, nedz ar iespēju saņemt atlīdzību bez amata pienākumu veikšanas.
Ievērojot minēto, izmeklēšanā secināts, ka aicinājums pašvaldības domes deputātam balsot noteiktā veidā, pretī apsolot atbalstu šā deputāta iecelšanai pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka amatā, vērtējams kā tiesisks arī likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” tvērumā. Politisko amatu piedāvāšana un pieprasīšana, nepieļaujot likuma pārkāpumu, ir neatņemama daļa no politisko koalīciju veidošanas procesa.
Izvērtējot iegūtos pierādījumus, KNAB un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa guva pārliecību, ka konkrētajā gadījumā piedāvātais politiskais amats Krimināllikuma izpratnē nav uzskatāms par kukuli, un 2021. gada 21. decembrī pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Korupcijas apkarošanā izšķiroša loma ir sabiedrības aktīvai rīcībai, kas tostarp izpaužas kā gatavība ziņot par aizdomīgiem, iespējams, ar korupciju saistītiem darījumiem. Šādos gadījumos KNAB augstu vērtē katra iesniedzēja pieņemto lēmumu sazināties ar tiesībaizsardzības iestādi, uzticot KNAB izmantot likumā noteiktās pilnvaras un pārliecinoties, vai konkrētie darījumi varētu būt veikti koruptīvu noziedzīgu nodarījumu rezultātā.”
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Māris Urbāns: “Svarīgi ir uzsvērt iesniedzēja augsto tiesisko apziņu un pareizo rīcību. Rodoties aizdomām par iespējamu kukuļa piedāvājumu, viņš vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un sniedza visu viņam zināmo un izmeklēšanai nepieciešamo informāciju par šo gadījumu. Lai gan rezultātā nav izdevies atklāt koruptīvu nodarījumu, šajā lietā tas ļāva definēt papildu kritērijus, kā tiesisku amata piedāvājumu nošķirt no koruptīva amata piedāvājuma. Tas savukārt atvieglos turpmāku līdzīgu gadījumu izvērtēšanu un korupcijas atklāšanu.”