Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka ir izpildījis Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rezolūciju ar lūgumu sniegt esošās situācijas izvērtējumu un priekšlikumus KNAB efektīvas darbības nodrošināšanai esošā personālsastāva ietvaros, īstenojot KNAB likumā noteiktās funkcijas, un nosūtījis informāciju premjerministrei, sniedzot ieskatu par KNAB funkciju izpildi un attīstības virzieniem, kā arī izskaidrojis KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atlaišanas faktiskos apstākļus.

KNAB skaidro, ka premjerministra Valda Dombrovska dotais uzdevums veikt J.Strīķes darbības novērtēšanu par 2013.gadu, nepamatoti izslēdzot atkārtotās novērtēšanas iespēju, bija neatbilstošs normatīvajos aktos noteiktajam. Tie nosaka, ka amatpersona, kas iepriekšējā novērtēšanas periodā saņēmusi neapmierinošu novērtējumu (šajā gadījumā -„D”), ir novērtējama atkārtoti.

KNAB uzskata, ka V.Dombrovska  uzdevums KNAB priekšniekam veikt J.Strīķes novērtēšanu, īstenojot Ministru kabineta (MK) Noteikumos  Nr. 494 paredzēto 360 grādu novērtēšanu, nebija atbilstošs normatīvajos aktos noteiktajam. MK noteikumu 24.punktā teikts, ka šādu vērtēšanu var veikt iestādes vadītājam, nevis hierarhiski zemākām amatpersonām.

Bez tam, saskaņā ar speciālajā likumā (KNAB likuma) noteikto, KNAB amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtēšanas, kā arī vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību nosaka KNAB priekšnieks, nevis augstākā pārraudzības amatpersona.

KNAB vēlas norādīt, ka šāda iepriekš minēta nepamatota priekšrocību radīšana vienai valsts amatpersonai, faktiski atbrīvojot viņu no atbildības un iespējamajām tiesiskajām sekām (atkārtota negatīva vērtējuma gadījumā iespējama atbrīvošanas no amata) par iepriekšējā novērtēšanas periodā neizpildītajiem darbiem, un atļaujot viņai neuzlabot un nenovērst nepilnības darba izpildei nepieciešamajās kompetencēs, uz kurām iepriekšējā novērtēšanā bija norādījis viņas tiešais vadītājs - Biroja priekšnieks J.Streļčenoks. Tas neveicina sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un grauj Biroja kā neatkarīgas iestādes reputāciju, kā arī var radīt nepamatotu priekšstatu un paļāvību citām valsts amatpersonām, ka var izvairīties no atkārtotas novērtēšanas un tās iespējamām sekām, vēršoties pie augstākajām politiskajām amatpersonām ar atbilstošu lūgumu.