Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sagatavojis normatīvo aktu projektus, kas regulē informācijas par lobēšanas aktivitātēm publisko pieejamību un precizē aizliegtās tirgošanās ar ietekmi regulējumu Krimināllikumā. Likumā „Par pašvaldībām” paredzētas izmaiņas, kas skars plašas sabiedrības intereses, jo nosaka prasību publiskot saistošo noteikumu projektus. Šobrīd pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde ir vienīgais normatīvo aktu sagatavošanas process Latvijā, kur sabiedrībai nav dotas iespējas iepazīsties ar normatīvā akta projektu pirms tā apstiprināšanas.
Grozījumi sešos normatīvajos aktos 29. janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar KNAB sagatavotajos grozījumos paredzēto:
- pašvaldībām, publicējot mājas lapā un izliekot redzamā vietā pašvaldības domes ēkā, būs jāpublisko saistošo noteikumu projekti un jāpievieno tiem paskaidrojuma raksts, kurā sniegts īss projekta satura izklāsts un informācija par konsultācijām ar lobētājiem, ja tādas ir bijušas,
- visām institūcijām savās mājas lapās būs jāpublisko informācija par komunikāciju ar lobētājiem un jāmin dokuments, saistībā ar kuru ir veiktas lobēšanas aktivitātes,
- sagatavojot tiesību aktu projektu anotācijas, būs jānorāda informācija, ar kādām fiziskām personām vai privāto tiesību juridiskām personām ir notikušas konsultācijas un kāda ir bijusi priekšlikumu būtība,
- ja tiesību akta projektam nav nepieciešama anotācija, tam jāpievieno paskaidrojuma raksts, kurā sniegta informācija arī par notikušajām konsultācijām ar fiziskām personām vai privāto tiesību juridiskām personām,
- Saeimas deputātiem, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, būs jānorāda to nepieciešamības pamatojums un informācija par priekšlikumu gatavošanas gaitā notikušajām konsultācijām,
- Krimināllikumā tiks precizēts darbību kopums, kas uzskatāmas par „Tirgošanos ar ietekmi”, lai nepārprotami nošķirtu to no tiesiskas lobēšanas.
Lai ieviestu nepieciešamās izmaiņas, izstrādāti un Valsts sekretāru sanāksmē 29.janvārī izsludināti grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, likumā „Saeimas kārtības rullis”, Krimināllikuma 326.1 pantā, Ministru kabineta noteikumos Nr.171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, Ministru kabineta noteikumos Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” un Ministru kabineta instrukcijā Nr.20 „Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība”.
2008.gada 21.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja koncepciju „Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā”, atbalstot trešo risinājuma variantu, kas paredz lobēšanas atklātības pamatprincipu noteikšanu valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos un grozījumus normatīvajos aktos. Saskaņā ar MK nolemto, ministrijām, valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām ētikas kodeksos ir jāievieš ētiskas lobēšanas pamatprincipi un valsts amatpersonu ētiskas uzvedības noteikumi komunikācijā ar lobētājiem.
Koncepcijā „Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā” teikts, ka lobēšana ir apzināta un sistemātiska komunikācija ar valsts un pašvaldību institūcijām nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai. Lobēšana ir likumīga – tikmēr, kamēr tā nav saistīta ar kukuļošanu vai nepienākošos priekšrocību vai pretlikumīgu labumu pieņemšanu. Kamēr lobēšana nav pilnībā atklāta, lielākajai daļai sabiedrības tā asociēsies ar korupciju un nepieļaujamu ietekmēšanu. Katram indivīdam vai organizācijai ir tiesības likumīgā ceļā aizstāvēt savas intereses un lobēt tām nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas un kādus lēmumus ir ietekmējuši un kā interesēs lobētājs darbojas.
Ar grozījumiem normatīvajos aktos var iepazīties KNAB mājas lapas sadaļā Tiesību aktu projekti.