Vakar, 14. maijā notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēde (SKP), kurā tās dalībnieki tika apspriests likumprojektu „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”, kā arī tika izskaidroti likuma projektā izdarītās izmaiņas, tā atšķirība no esošā likuma paredzētā regulējuma.
Sēdi vadīja SKP priekšsēdētājs Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, kurš uz sēdi bija arī aicinājis speciālistus - Valsts kancelejas (VK) direktori Elitu Dreimani un VK Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītājas vietnieku Ģirtu Blumeru, kā arī Latvijas Republikas Tiesībsargu Juri Jansonu un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja vietnieku Raimondu Koņuševski, tiesību ekspertu Imantu Pliču. Nevalstisko sektoru pārstāvēja Patērētāju atbalsta centra, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, sabiedrības par atklātību „Delna”, Latvijas Juristu apvienības, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, biedrības, „Veselības projekti Latvijai” pārstāvji.
Šāds paplašināts sēdes sastāvs pamatots ar to, ka VK pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātā likumprojekta jaunās redakcijas galvenajiem aspektiem, kuri atzīti par pamatotiem un atbalstāmiem. Pieaicinātie speciālisti spēja kompetenti atbildēt un sniegt skaidrojumus uz klātesošo jautājumiem.
Tiesībsargs iepazīstināja klātesošos ar tā sagatavoto vērtējumu par likumprojektu. Tiesībsarga ieskatā šī brīža likums no labas pārvaldības viedokļa ir nesakārtots - būtiskos jautājumos neskaidrs un neviennozīmīgi interpretējams, kas kopumā netieši ietekmē KNAB neatkarības garantijas un darbības efektivitāti.
Likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu ir pārliecinošāk vērsts uz starptautisko saistību un rekomendāciju ieviešanu, stiprinot KNAB neatkarības garantijas. No labas pārvaldības principa viedokļa tas vērtējams pozitīvi, jo tas veicinās iedzīvotāju un visas sabiedrības intereses.
Pozitīvi ir vērtējams, ka likumprojekts skaidri nosaka KNAB amatpersonu dienesta tiesisko attiecību jautājumu, novēršot līdz šim pastāvošas neskaidrības un likuma neviennozīmīgu interpretāciju. Šajā jautājumā vērtējumu ir devusi Satversmes tiesa, atzīstot, ka KNAB darbinieki ir valsts dienestā.
Atšķirībā no spēkā esošā likuma jaunizstrādātajā likumprojektā ir nodalīta KNAB priekšnieka pieņemto lēmumu uzraudzības kārtība. Tādējādi ir definētas uzraudzības robežas, cik tālu var veikt pārraudzību Ministru prezidents. Tiesībsargs uzsver, ka no tiesiskās noteiktības un KNAB neatkarības garantiju viedokļa šāds regulējums ir nozīmīgs.
Jaunais likumprojekts paredz būtiski mainīt KNAB uzraudzību, to stiprinot nevis vienas politiskas amatpersonas līmenī, bet uzraudzību plānots paplašināt un līdzsvarot:
1. Saeimas līmenī, jo tā KNAB priekšnieku ieceļ amatā;
2. Ministru kabineta līmenī, jo KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā;
3. izveidotās ekspertu padomes līmenī (ārējā uzraudzība), jo tiks sniegts kompetents, apolitisks atzinums par visām KNAB darbības jomām.
Līdz ar to, līdzsvarojot uzraudzības mehānismu, tiks novērstas jebkādas iespējas politiski ietekmēt KNAB darbu. To nodrošinās dažādu varas atzaru savstarpējā mijiedarbība un ārējās uzraudzības iesaiste uzraudzības procesā.
Sēdes dalībnieki atzina, ka izstrādātais likumprojekts ir atbalstāms tālākai virzīšanai un izskatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.
Likumprojekts pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40353520&mode=mk&date=2015-04-22
Tiesībsarga vēstule pieejama šeit.
KNAB SKP izveidota 2004.gadā ar mērķi nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā. SKP uzdevums ir veicināt KNAB saikni ar sabiedrību, sniedzot rekomendācijas KNAB par aktuāliem jautājumiem.