Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2010.gada 14.jūnijā uzsāktā kriminālprocesa materiālus par valsts AS „Latvenergo” amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam, kas saistītas ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu lielā apmērā un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un organizētā grupā.
KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu kopumā pret 17 personām saistībā ar amatpersonu kukuļošanu AS „Latvenergo” realizētajos Pļaviņu HES un TEC-2 rekonstrukcijas projektos:
- par kukuļņemšanu – pret četrām bijušajām AS „Latvenergo” amatpersonām, pret divām no tām – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;
- par kukuļdošanu – pret četriem ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotajiem pārstāvjiem;
- par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – pret astoņām personām, pret vienu no tām – arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti;
- par starpniecības kukuļošanā atbalstīšanu – pret vienu personu.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka AS „Latvenergo” amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs – Spānijā, Turcijā un Zviedrijā, reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar AS „Latvenergo” publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem.
Iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka, izmantojot starp kukuļošanas starpnieka uzņēmumiem un ārvalstu komercuzņēmumiem noslēgtos konsultāciju līgumus, tika saņemta nauda, kas kā kukulis tika nodota AS „Latvenergo” amatpersonām un darbiniekiem par iepirkumu līgumu slēgšanu, to izpildi, kā arī par neizpaužamas komercinformācijas saņemšanu. Tāpat pierādījumu kopums dod pamatu secināt, ka kukuļošanas starpnieks, iesaistot arī citas personas, faktiski pārvaldīja AS „Latvenergo” amatpersonām prettiesiski nodotos finanšu līdzekļus.
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka AS „Latvenergo” amatpersonas un konsultāciju uzņēmumu īpašnieks organizētā grupā, lai slēptu pretlikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu izcelsmi, īstenojuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot Latvijā un daudzās ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus, veicot dažādus naudas pārskaitījumus, darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus viņiem piederošajos uzņēmumos.
Saistībā ar līgumu par TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbiem (178 miljoni eiro) no 2006.gada līdz 2009.gada jūnijam vairākos maksājumos ar daudzās valstīs reģistrētu uzņēmumu starpniecību tika nodots kukulis par kopējo summu ne mazāku kā 6 miljoni eiro un par Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbiem (32 miljoni eiro) no 2007.gada līdz 2010.gada maijam – ne mazāku kā 1 miljons eiro. Savukārt saistībā ar līgumu par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem (57 miljoni ASV dolāru un 289 miljoni eiro) 2010.gada maijā tika nodoti 1,1 miljoni eiro, bet lielākā daļa no plānotā aptuveni 11 miljonu eiro kukuļa netika nodota, jo 2010.gada jūnijā KNAB uzsāktā kriminālprocesa ietvaros vairākas personas tika aizturētas.
Pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas laikā ir nosūtīti 34 tiesiskās palīdzības lūgumi uz 14 ārvalstīm. Tāpat kriminālprocesa ietvaros daudzās ārvalstīs ir veiktas personu pratināšanas un kratīšanas. Kriminālprocesa ietvaros izmeklēšanas darbību nodrošināšanā tika iesaistīti Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) eksperti un ar Eirojusta starpniecību ir notikusi sadarbība arī ar citu valstu izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka ar tiesas lēmumu daļa no kriminālprocesa ietvaros arestētajiem finanšu līdzekļiem – dažādās valūtās kopumā 448 000 latu apmērā – atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu, ņemot vērā KNAB izmeklētāja iesniegtos materiālus, jo izmeklēšanas gaitā tika iegūti pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par tās noziedzīgo izcelsmi un saistību ar noziedzīgu nodarījumu.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.