Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu valsts amatpersonu par iespējamu kukuļa pieņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, divām fiziskām personām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas atbalstīšanu, savukārt pret vienu uzņēmēju – par iespējamu kukuļa nodošanu valsts amatpersonai juridisko personu interesēs. Tāpat KNAB prokuratūrai rosinājis piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskajām personām.
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 15. jūlijā, balstoties uz aizdomām par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā, 320. panta pirmajā daļā un 195. panta pirmajā daļā, t.i., par iespējamu kukuļa nodošanu valsts amatpersonai, kukuļa pieņemšanu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Dobeles novada pašvaldības amatpersona, iespējams, pieņēma uzņēmēja doto kukuli kopumā 6 250 eiro apmērā, lai pašvaldības iepirkumos nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu divu juridisko personu interesēs. Amatpersona pieņemto kukuli, izmantojot divu fizisku personu atbalstu, legalizēja, iegādājoties dažādas preces personīgajām vajadzībām.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “Publisko iepirkumu sarunāšana konkrētu uzņēmumu interesēs ir nepieļaujama un nepaliek bez KNAB ievērības, jo korupcijas izskaušana šajā jomā ir viena no KNAB nemainīgajām prioritātēm. Turklāt jāatgādina, ka Krimināllikums ir bargs ne tikai pret valsts amatpersonām un fiziskām personām, kas iesaistās koruptīvās darbībās, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota. Šādos gadījumos KNAB nesaudzīgi vēršas gan pret korupcijā iesaistītajām personām, gan pret uzņēmumu, kura interesēs veiktas koruptīvas darbības, rosinot piemērot Krimināllikumā paredzētos sodus. Juridiskām personām tiesa var piemērot kādu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kas var būt, sākot no naudas piedziņas līdz pat likvidācijai.”
KNAB, 15. aprīlī nosūtot krimināllietas materiālus Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai , noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.