Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir veicis korupcijas risku analīzi par pašvaldības iestāžu amatpersonu un darbinieku rīcību ar mantu un konstatējis, ka lielākās problēmas ir saistītas ar pašvaldības amatpersonu un darbinieku rīcību ar pašvaldības autotransportu, kas, pretēji likuma prasībām, bieži vien tiek izmantots privātām vajadzībām.
Lai apzinātu reālo situāciju pašvaldībās, KNAB veica 75 pašvaldību pašnovērtējuma aptauju par iekšējo kontroli, un apkopotie aptaujas rezultāti liecina, ka kārtība par rīcību ar mantu ir noteikta 72% pašvaldību, savukārt 28% pašvaldību šāda kārtība ir izstrādāta tikai daļēji vai nav noteikta vispār.
Izvērtējot vairāk nekā 40 pašvaldību iekšējo normatīvo regulējumu par pašvaldības amatpersonu un darbinieku rīcību ar mantu, KNAB secinājis, ka lielākā daļa aptaujāto pašvaldību ir reglamentējušas kārtību, kādā darbinieki un amatpersonas rīkojas ar dienesta transportlīdzekļiem un datortehniku, tomēr vairākas pašvaldības aizvien pieļauj atsevišķām amatpersonām un darbiniekiem izmantot transportlīdzekļus personīgajām vajadzībām, saņemot darbadevēja atļauju vai paredzot iespēju samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli par gūto labumu.
KNAB atzīmē, ka tas ir vērtējams kā likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (turpmāk - Likums) pārkāpums un pašvaldībām nepieciešams to novērst, paredzot, ka dienesta transportlīdzekļi izmantojami tikai darba pienākumu pildīšanai, savukārt personīgām vajadzībām darbinieki var izmantot pašvaldības autotransportu, iznomājot tos no pašvaldības uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādus pašvaldība piedāvātu citiem interesentiem.
KNAB arī konstatējis, ka pašvaldības nereti pārāk plaši un pretrunīgi interpretē Likuma normas, kas nosaka, ka dienesta transportlīdzekli braucieniem no darbavietas uz dzīvesvietu var izmantot darbinieks, kam ir nepieciešams jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai kurš veic dienesta pienākumus steidzamības kārtībā. Tā, piemēram, kāda pašvaldība nepieciešamību glabāt dienesta automašīnu kāda darbinieka dzīvesvietā pamato ar tā dalību sanāksmēs Rīgā.
KNAB norāda, ka minētā Likuma norma ir attiecināma galvenokārt uz specializētiem glābšanas, avāriju un to seku novēršanas dienestiem, kuru darbiniekiem ir nepieciešams operatīvi reaģēt, tāpēc nav skaidrs, kādu neatliekamu funkciju veikšanai dienesta transportlīdzeklis tiek piešķirts braucieniem no dzīvesvietas uz darbavietu vairākām pašvaldību amatpersonām, ko būtu nepieciešams pārskatīt un pretrunas novērst.
Lai novērstu pašvaldības mantas izšķērdēšanu, KNAB ir izstrādājis vairākas rekomendācijas, tai skaitā, ka pašvaldībām jānosaka aizliegums izmantot dienesta transportu personīgām vajadzībām un jāizstrādā skaidrs kontroles mehānisms par rīcību ar pašvaldības finansēm un mantu.
KNAB 2009. un 2010.gadā saņemtās privātpersonu sūdzības liecina par relatīvi augstiem valsts un pašvaldību finanšu un mantas šķērdēšanas riskiem. Tāpat KNAB 2010.gadā uzsācis vairākas administratīvā pārkāpuma lietas par dienesta transportlīdzekļu izmantošanu personīgajām vajadzībām, kas ir pretrunā Likuma normām.
KNAB pārbaudes liecina arī par iespējamiem riskiem, ka personīgām vajadzībām var tikt izmantotas arī pašvaldības institūciju telpas - kabineti, konferenču telpas u.c. - dažādu blakus darbu veikšanai, apmeklētāju pieņemšanai vai dažādu pasākumu organizēšanai. Piemēram, pārbaudes ietvaros KNAB konstatējis, ka kādas pašvaldības amatpersona ir izmantojusi pašvaldības telpas, lai veiktu ar pašvaldības darbu nesaistītus pienākumus un pieņemtu apmeklētājus cita ieņemamā amata ietvaros.
Šie un citi iespējami riski rīcībā ar pašvaldības mantu, piemēri par rīcību ar pašvaldības mantu atsevišķās pašvaldībās, kā arī KNAB sagatavotās rekomendācijas apkopotas pārskatā, kas publicēts KNAB mājaslapā www.knab.gov.lv, sadaļā Novēršana/Pārskati un ziņojumi.