KNAB priekšnieks J.Streļčenoks ir saņēmis Ministru prezidenta rīkojumu par viņa lēmuma atcelšanu, taču joprojām uzskata, ka šī lēmuma tiesiskuma pārbaude bija piekritīga tiesai un tas nav tāds pārvaldes lēmums, kura tiesiskuma pēcpārbaude bija Ministru prezidenta kompetencē, tāpēc viņš rūpīgi iepazīsies ar Ministru prezidenta argumentāciju un lems par savu tālāko rīcību.
Judikatūra jautājumā par to, kuras tiesas kompetencē ir KNAB amatpersonu atbrīvošanas no amata tiesiskuma pārbaude ilgstoši nebija izveidojusies un arī tiesu nostāja šajā jautājumā bija atšķirīga, un tikai vakar (06.01.2014.) KNAB tika saņemts AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums KNAB bijušā izmeklētāja lietā, kurā secināts, ka šādu lietu izskatīšana tomēr ir piekritīga vispārējās jurisdikcijas tiesām.
J.Streļčenoks uzsver, ka tas, ka pārsūdzības kārtība bija norādīta kā līdz šim analoģiskos KNAB lēmumos, nepadara pašu lēmumu pēc būtības par prettiesisku, kā arī nemaina lietas faktiskos apstākļus par J.Strīķes ilglaicīgo prettiesisko rīcību un nepadara šo rīcību par nebijušu. Arī jautājums par arodbiedrības pieaicināšanu J.Strīķes atbrīvošanas gadījumā ir diskutabls, jo kā norāda pats Ministru prezidents KNAB amatpersonas ir piederīgas valsts dienestam un darba tiesiskajām attiecībām pakļautas tikai formāli. J.Streļčenoks joprojām uzskata, ka J.Strīķes pieļauto pārkāpumu apmērs, neatkarīgi no tā vai arodbiedrība piekristu viņas atbrīvošanai vai nē, ir pietiekams, lai viņu atbrīvotu no ieņemamā amata. Valsts un sabiedrības interesēs ir, lai valsts amatpersonas, pildot amata pienākumus valsts dienestā par valsts maksāto atlīdzību, godprātīgi un atbilstoši likumam pildītu savus amata pienākumus.
J.Streļčenoks vēlas detalizēti iepazīties ar Ministru prezidenta argumentāciju, bet joprojām uztur spēkā savu viedokli par to, ka šā darba strīda risināšanai bija jānotiek tiesā. Tiesa jebkurā gadījumā būtu vērtējusi uzteikuma pamatotību, noskaidrojot, vai darbinieka rīcība ir bijusi pretēja darba devēja interesēm un vai darbinieka pārkāpumu apjoms un tā radītās sekas, ir bijis pietiekams pamata šī darbinieka atbrīvošanai no ieņemamā amata, kā arī tiesa būtu vērtējusi darba uzteikuma kārtību. Jāpiemin, ka darba strīdu judikatūrā tiesas ir secinājušas, ka uzteikuma kārtības neievērošana pati par sevi nevar būt par pamatu izteikuma atzīšanai par prettiesisku.
Šim darba strīdam būtu bijis jābūt izšķirtam, ievērojot sacīkstes principu, taču šobrīd J.Streļčenoka kā neatkarīgas iestādes vadītājam Ministru prezidents šīs tiesības ir atņēmis.
J.Streļčenoks uzskata, ka acīmredzami tik īsā laikā Ministru prezidents nav pilnvērtīgi iepazinies ar viņam šodien nosūtītajiem dokumentiem un pieņēmis sasteigtu lēmumu, nevis vērtējis minēto jautājumu pēc būtības, tai skaitā, izvērtējot, vai šī lēmuma atcelšana vispār bija viņa kompetencē.
Papildus paskaidrojam, ka J.Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas process organizēts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikta novērtēšana un tas bija tikai viens no aspektiem, pamatojoties uz kuriem J.Strīķe tika atbrīvota no ieņemamā amata.