Ņemot vērā 2013.gada 29.novembrī plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Darba grupas, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2013.gada 29.augusta rīkojumu Nr.316 „Par darba grupu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības efektivitātes uzlabošanai”, atzinumu, KNAB priekšnieks J.Streļčenoks informē par sekojošo.
Ievērojot to, ka KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, visām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras realizē KNAB likumā noteiktās funkcijas, un veic kontroles un uzraudzības funkcijas, vienlīdz saistoši ir valsts pārvaldes darbību regulējošie normatīvie akti, t.sk. Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums, kā arī iekšējie normatīvie akti, kas nosaka minēto funkciju veikšanas kārtību, dokumentu apriti iestādē un citi normatīvie akti.
KNAB priekšnieks J.Streļčenoks uzskata, ka, realizējot iekšējo kontroli, viņa iestādē noteiktā atskaitīšanās kārtība ir samērīga un atbilstoša normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā to, ka KNAB priekšnieks ir atbildīgs par iestādes darbu kopumā, tai skaitā par to kā tiek veikta izmeklēšana un operatīvā darbība, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju, KNAB priekšniekam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrā daļā noteikto ir jāizveido tāda iestādes iekšējā kontroles sistēma, kas nodrošinātu iestādes funkciju realizēšanu likumīgi un efektīvi.
Tādējādi KNAB priekšnieks ir uzdevis atbildīgajām amatpersonām atskaitīties par operatīvās darbības pasākumu veikšanas un uzraudzības kartību, kā arī par kriminālprocesuālo darbību veikšanas un uzraudzības kārtību, lai gūtu pārliecību, ka šie procesi tiek realizēti atbilstoši likumā noteiktajam un tiek ievēroti likumā noteiktie procesu veikšanas termiņi bez nepamatotas kavēšanas.
Lai sasniegtu Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteiktos mērķus, ievērotu tajos noteiktos principus un izpildītu to uzdevumus, KNAB priekšnieks ievieš atbilstošus iekšējos kontroles pasākumus, t.sk., pieprasot viņam sniegt ziņas par izmeklēšanu un operatīvo darbību likumā pieļaujamā apmērā, informējot par šo lietu virzību.
KNAB priekšnieks uzskata, ka visi ieviestie kontroles instrumenti ir samērīgi un ir vērsti uz iestādes darba efektivizēšanu, kā arī nodrošina caurskatāmu amatpersonu paveiktā uzskaiti un kontroli.
Ņemot vērā, ka iestādes vadītājs cita starpā ir atbildīgs arī par valsts budžeta līdzekļu lietderīgu un likumīgu izmantošu, viņam ir jānodrošina tāda iekšējās kontroles sistēma iestādē, kas ļautu viņam gūt pārliecību par katra darbinieka individuālo darba ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā, nodrošinot caurskatāmu un pārbaudāmu paveiktā uzskaiti.
KNAB priekšnieks atzinīgi vērtē atzinumā norādīto ierosinājumu, noteikt KNAB priekšnieka vietniekam (korupcijas apkarošanas jautājumos) skaidru un nepārprotamu pienākumu – informēt KNAB priekšnieku par KNAB lietvedībā esošo krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.
Bez tam KNAB informē, ka, izpildot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.pantā trešā daļā 10.punktā noteikto pienākumu, KNAB priekšnieks ir apstiprinājis 19 KNAB darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus un izdevis pārvaldes lēmumus par KNAB darba organizācijas jautājumiem, un izstrādes stadijā atbildīgo amatpersonu lietvedībā šobrīd atrodas 17 iekšēji normatīvie akti.
Papildus KNAB priekšnieks vērš uzmanību, ka nepieciešamie grozījumi iestādes iekšējos normatīvajos aktos jau bija apzināti un atbildīgajām amatpersonām bija uzdots sagatavot grozījumus tajos jau 2012.gada sākumā.
Papildus KNAB informē, ka KNAB priekšnieka J.Streļčenoka kārtējais novērtējums tika veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukciju Nr.2 „Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kartība”, kas nosaka, ka ierēdņu darbības un rezultātu novērtējums tiek vērtēts no „A” līdz „E” vērtējumam un saskaņā ar minētajā instrukcijā noteikto „C” vērtējums nozīmē, ka darba izpilde noris saskaņā ar prasībām attiecīgajā nozarē.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteiktumos Nr.66 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību”, kas izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, noteikto, nosakot atlīdzības apmēru darbiniekiem, kuri līdz 2013.gada 31.decembrim novērtēti, piemērojot Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukciju Nr.2 „Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kartība”, novērtējums A ir uzskatāms par novērtējumu "teicami", novērtējums B – par "ļoti labi", novērtējums C – par "labi", novērtējums D – par "jāpilnveido", novērtējums E – par "neapmierinoši".