Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), reaģējot uz Valsts kontroles sniegto informāciju par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Jūrskolas amatpersonu, iespējams, prasību par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā neievērošanu, izmaksājot sev prēmijas, savas kompetences ietvaros veica pārbaudi. KNAB konstatēja interešu konflikta pārkāpumu un administratīvi sodīja divas nu jau bijušās LJA valsts amatpersonas.
KNAB pārbaudē konstatēja, ka divas valsts amatpersonas – bijušais LJA Jūrskolas direktors un bijusī LJA Jūrskolas direktora vietniece – nav ievērojušas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Pārbaudes laikā KNAB secināja, ka amatpersonas lēma par Jūrskolas pedagoģiskā personāla un administratīvo darbinieku, tostarp arī sevis, prēmēšanu. KNAB skaidro, ka šajā situācijā amatpersonas atradās interešu konflikta situācijā, jo īstenoja ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, t.i., piedalījās lēmuma pieņemšanā, kurā paši bija personiski un mantiski ieinteresēti.
KNAB par valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu interešu konflikta situācijā abas amatpersonas 2020. gada 26. novembrī sauca pie administratīvās atbildības. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, smagumu, abu personu atbildību u.c. apstākļus, KNAB piemēroja 180 eiro un 100 eiro naudas sodu. Viena no sodītajām amatpersonām KNAB pieņemto lēmumu bija pārsūdzējusi. KNAB lēmumi stājušies spēkā, un abas amatpersonas tām piemērotos naudas sodus iemaksājušas valsts budžetā. KNAB turpina vērtēt katras amatpersonas valstij radīto zaudējumu apmēru, lai pieņemtu lēmumu par zaudējumu piedzīšanu.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “Ikvienai valsts amatpersonai būtu jārāda pārējai sabiedrībai godprātīgas un taisnīgas rīcības piemērs, taču diemžēl joprojām ir novērojami gadījumi, kad amatpersonu personīgās intereses ņem virsroku pār pilnvarām. Šādi gadījumi nav pieņemami, tie nepaliek bez KNAB ievērības, un pārkāpumos iesaistītās personas tiek sauktas pie atbildības. Turklāt valsts amatpersonām jāapzinās un jārēķinās, ka par interešu konflikta vai citiem IKNL normu pārkāpumiem var nākties maksāt ne tikai naudas sodu, bet arī atmaksāt valstij radīto zaudējumu, kas radies no ienākumiem, kurus amatpersona guvusi, pārkāpjot IKNL noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.”
KNAB informāciju no Valsts kontroles saņēma 2020. gada 7. oktobrī. Iestāde 2020. gada 4. decembrī informēja Valsts kontroli par pieņemtajiem lēmumiem.
Amatpersonu darbības vērtētas administratīvā pārkāpuma procesā. Ja vienas personas nodarītais mantiskais kaitējums pārsniegtu piecas minimālās mēnešalgas, KNAB būtu tiesīgs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.
Ar informāciju par pieņemtajiem lēmumiem konkrētajās administratīvā pārkāpuma lietās var iepazīties KNAB tīmekļa vietnē.