Vakar, 1. decembrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par uzņēmuma interesēs veiktu kukuļošanu lielā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valstij nodarot zaudējumus lielā apmērā.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma darbinieks, rīkojoties uzņēmuma interesēs, laika posmā no 2011. gada līdz 2016. gadam deva kukuļus kopumā 2 262 339,35 eiro apmērā kādai Baltkrievijas valsts amatpersonai, lai nodrošinātu Latvijā reģistrētai juridiskai personai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
Vienlaikus pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma darbinieks juridiskās personas vārdā noslēdza fiktīvus līgumus par pakalpojumu sniegšanu, lai uzņēmums varētu Baltkrievijas valsts amatpersonai pārskaitīt kukuļus. Fiktīvu darījumu rezultātā Latvijā reģistrētā juridiskā persona izvairījās no uzņēmuma ienākumu nodokļa nomaksas, tādējādi radot valsts budžetam zaudējumus 512 741,54 eiro apmērā.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “KNAB ir ņēmis vērā OECD rekomendācijas par nepieciešamību aktīvāk vērsties pret uzņēmumiem un konkrētajiem darbiniekiem, kas iesaistās ārvalstu kukuļošanā un, visticamāk, tādējādi pieļauj arī citus noziedzīgus nodarījumus. Jāatceras, ka šādos gadījumos KNAB vēršas ne tikai pret uzņēmuma darbinieku kā iespējamo nozieguma izdarītāju, bet arī pret pašu uzņēmumu, piemērojot tam Krimināllikumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kas var būt, sākot no naudas piedziņas līdz pat likvidācijai. Viens no risinājumiem, kā uzņēmumi var pasargāt savus darbiniekus un pašu uzņēmumu no neapzinātas nokļūšanas korupcijas darījumu krustugunīs, ir izstrādāta un efektīvi ieviesta iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēma.”
KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.