Sniedzot priekšlikumus jaunajam Publisko iepirkumu likumprojektam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda uz korupcijas riska, kā arī valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riska palielināšanos gadījumā, ja turpmāk likums tiks attiecināts tikai uz iepirkuma procedūrām sākot ar līgumcenu no 10 000 latiem - pašreizējo 1 000 latu vietā. Tāpēc KNAB ierosina samazināt likumprojektā noteiktās līgumcenas robežu vai atsevišķi noteikt kārtību, kādā tiek veikti iepirkumi līdz 10 000 latiem.
KNAB uzskata, ka jaunajā likumprojektā noteiktā iepirkuma līgumcenas robeža - 10 000 latu ir pārāk augsta un neatbilstoša Latvijas ekonomiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sagatavoto apkopojumu par 2004.gadā veiktajiem iepirkumiem jau līdz šim gan valsts, gan pašvaldību institūciju iepirkumos dominē cenu aptauja - šī procedūra tiek izmantota apmēram 90% gadījumu. Kopumā 2004.gadā iepirkumi ar cenu aptaujas palīdzību veikti vairāk nekā 128 miljonu latu apmērā, kas Latvijas gadījumā ir nozīmīga valsts budžeta daļa.
Tāpēc, ņemot vērā lielo piegāžu un pakalpojumu līgumu īpatsvaru robežās no 1 000 līdz 10 000 latu (būvdarbiem - līdz 50 000), KNAB norāda, ka, turpmāk nereglamentējot iepirkuma veikšanas kārtību līdz 10 000 latiem, tiks radīta situācija, ka "pelēkajā" zonā nonāks lielākā daļa no pašreiz veiktajiem iepirkumiem. Tādējādi iepirkumi par ievērojamām summām tiks veikti pēc subjektīviem ieskatiem, nenodrošinot iepirkumu procedūru caurspīdīgumu, kā arī preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju brīvu [godīgu] konkurenci.
KNAB vērš uzmanību uz to, ka likumprojekta sagatavotāji nav snieguši pamatojumu šādas jaunas līgumcenas robežas - 10 000 latu noteikšanai (paaugstinot to desmit reizes), kas konkrētajā gadījumā būtu svarīgs priekšnoteikums.
Vienlaikus KNAB norāda, ka, lai arī ir paredzētas nozīmīgas izmaiņas iepirkumu procesā, likumprojekts ignorē vairākas būtiskas problēmas, kas nav risinātas jau daudzus gadus, piemēram, neviena institūcija nav deleģēta veikt pārbaudes par administratīvajiem pārkāpumiem iepirkuma procedūrās. Kaut gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) ir paredzēta atbildība par pārkāpumiem iepirkumu jomā, pēdējos piecos gados sodītas tikai dažas personas.
KNAB jau vairākkārtīgi ir norādījis, ka tieši IUB ir jāuzrauga iepirkuma procedūras organizēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un, nepieciešamības gadījumā, jāsastāda administratīvo pārkāpumu protokols, ja tiek atklāti APK 166.21 - 166.25 pantā paredzētie pārkāpumi. Tāpēc KNAB iesaka likumprojektā noteikt IUB tiesības sastādīt protokolus par atklātajiem administratīvajiem pārkāpumiem iepirkumu jomā, kā arī precizēt iepirkuma komisiju locekļu atbildību par iepirkuma procedūras neievērošanu un prettiesiska lēmuma pieņemšanu. Diemžēl atbildīgā Saeimas komisija, sagatavojot likumprojektu skatīšanai 2.lasījumā, noraidīja šo KNAB priekšlikumu.