Sabiedrības interesēs būtiski ir nodrošināt efektīvu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kuram piešķirtas izmeklēšanas un operatīvās darbības pilnvaras, darbu, kas nav iespējams bez rūpīgi izstrādātiem un kvalitatīviem iestādes darbību regulējošiem normatīviem aktiem.

Vairākas Ministru prezidenta izveidotas darba grupas ir konstatējušas nepilnības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, tajā skaitā, attiecībā uz KNAB amatpersonu tiesisko statusu un praksē sastopamu problemātiku, kas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma, Darba likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma piemērošanas.

Jau 2006.gada  11.aprīļa  spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka KNAB amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Satversmes 101.panta izpratnē.

Tāpat Satversmes tiesa spriedumā atzinusi, ka KNAB darbība ir tieši saistīta ar valstiskās drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību. Tādēļ ierobežojumiem attiecībā uz KNAB amatpersonām vajadzētu būt līdzīgiem tiem ierobežojumiem, kas noteikti Valsts drošības iestāžu likumā.

Izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās prasības KNAB amatpersonām, un salīdzinot tās ar pārējām Valsts drošības iestāžu likuma 18.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām valsts drošības iestāžu amatpersonām, secināms, ka attiecībā uz KNAB amatpersonām pēc būtības tiek attiecināti tikpat stingri ierobežojumi kā uz valsts drošības iestādēs  dienošajiem  un  strādājošajiem.

Salīdzinot tiesību normās noteikto KNAB tiesisko statusu, KNAB pārraudzību un funkcijas ar valsts drošības iestāžu raksturojošiem kritērijiem, jāsecina, ka visas norādītās iestādes – gan KNAB, gan valsts drošības iestādes, ir Latvijas Republikas kā sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas tiešās pārvaldes iestādes, kas savas kompetences ietvaros veic operatīvo darbību.

Satversmes tiesa arī  2013.gada  8.novembra spriedumā atzina, ka KNAB amatpersonas attiecībā uz tiesībām saņemt izdienas pensiju atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar militārpersonām, Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokuroriem.

 

KNAB amatpersonu un citu valsts iestāžu nodarbinātības veida salīdzinājums

Valsts iestāde Operatīvās darbības subjekts
Nodarbinātības veids
Tiesības uz izdienas pensiju
Satversmes aizsardzības birojs
+ valsts dienests
+
Militārās izlūkošanas un drošības dienests
+ valsts dienests
+
Drošības policija + valsts dienests
+
Valsts policija + valsts dienests
+
Valsts robežsardze + valsts dienests
+
Ieslodzījumu vietas pārvalde
+ valsts dienests
+
Iekšējās drošības birojs  
+ valsts dienests
+
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs + darba tiesiskās attiecības +



Darbs valsts dienestā no privātajā sektorā veicamā darba atšķiras gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķa, kas ir cieši saistīts ar valsts uzdevumu pildīšanu.

Valsts dienestā personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti – šo personu tiesības ir ierobežotas, un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi.

Savukārt darbu valsts dienestā atšķirībā no darba tiesiskajām attiecībām privāttiesību jomā raksturo valsts interešu un iestādes mērķu nodrošināšana un salīdzinoši mazāka nodarbināto personu tiesiskā aizsardzība.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economical Cooperation and Development – OECD) veiktajā pētījumā par specializētajām pretkorupcijas iestādēm norādīts, ka šādas daudzfunkcionālas iestādes kā KNAB ir Hongkongā, Singapūrā un Lietuvā.  Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta nodarbināto statuss tiek noteikts saskaņā ar Lietuvas Republikas publiskā dienesta likumu.