Lai gan šodien spēkā stājās 27.maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) funkciju veikšanai nevar izmantot likumā noteiktās tiesības saņemt no kredītiestādēm informāciju par fizisko un juridisko personu kontiem un to veiktajiem darījumiem.
Atbilstoši Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā tā pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu punktu, nosakot, ka grozījumu daļa, kas paredz KNAB tiesības saņemt ziņas no kredītiestādēm, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kuri Saeimā ir pieņemti tikai pirmajā lasījumā.
KNAB sagatavotais un Ministru kabineta akceptētais grozījumu projekts Kredītiestāžu likumā vienlaikus ar attiecīgu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumu projektu 2004.gada 13.februārī tika iesniegts izskatīšanai Saeimā, kas 19.februārī abus likumprojektus nodeva attiecīgi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai.
Jaunie grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tiesības pēc prokurora vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja akceptēta pieprasījuma saņemt no kredītiestādēm ziņas par personu kontiem un veiktajiem darījumiem. Likumos noteikto funkciju veikšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir nepieciešama informācija ne tikai krimināllietās, bet arī operatīvās izstrādes lietās noziedzīgo nodarījumu ātrākai un efektīvākai atklāšanai, kā arī kontrolējot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi. KNAB kompetence ir saistīta ar koruptīvo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, kas daudzos gadījumos nevar tikt efektīvi realizēta bez kredītiestāžu datu bāzēs esošās informācijas par fizisko un juridisko personu kontiem.