KNAB, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta trešās daļas 14.punktu, Saeimā un Ministru kabinetā iesniedz informatīvo ziņojumu „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību no 2008.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam”.
2008.gada pirmajā pusgadā KNAB ir turpinājis veikt amatnoziegumu izmeklēšanu, pārbaužu veikšanu valsts amatpersonu interešu konfliktu novēršanas jomā, politisko partiju finansēšanas kontroli, korupcijas novēršanas pasākumu īstenošanu, tai skaitā valsts amatpersonu izglītošanu.
Visās šajās jomās ir veikts intensīvs darbs, kas atspoguļojas KNAB darbības rezultātos. Gan kriminālprocesuālās darbības, gan arī politisko partiju finansēšanas kontroles ietvaros pieņemtie lēmumi ir izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā un pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu interesi, kas nav bijusi KNAB darbinieku rosināta, bet tieši pretēji – ir padarījusi KNAB funkciju izpildi sarežģītāku.
KNAB Izmeklēšanas nodaļas lietvedībā uz 2008.gada 1.janvāri atradās 54 krimināllietas, t.sk. 23 kriminālprocesi, kas tika uzsākti līdz 2007.gada 1.janvārim, un 31 kriminālprocess uzsākts 2007.gadā. Pārskata periodā prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 8 kriminālprocesi pret 25 personām, uzsākti 14 kriminālprocesi, no citām iestādēm saņemti 3 kriminālprocesu materiāli. Pieņemti 9 lēmumi par kriminālprocesu izbeigšanu un 14 lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Ņemot vērā koruptīvu tiesībpārkāpumu slēpto raksturu un abu iesaistīto pušu – kukuļdevēja un kukuļņēmēja savtīgās intereses, nozīmīgi ir tas, ka KNAB izmeklēšanas spējas ir pilnveidojušās tiktāl, ka vairākās krimināllietās ir bijis iespējams atklāt visos noziedzīgo nodarījumu posmos iesaistītās personas – kukuļdevējus, kukuļošanas starpniekus un kukuļņēmējus. Tā kā pieaug tādu atklāto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, kuru izdarīšanā ir iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas vai ļoti turīgi uzņēmēji, tad šīs personas, algojot advokātus ar augstu profesionālo līmeni, cenšas izmantot visus kriminālprocesuālos līdzekļus, lai novilcinātu lietu izskatīšanas gaitu un izvairītos, piemēram, no liecību sniegšanas. Līdz ar to KNAB izmeklētās krimināllietas prasa lielus laika un cilvēku resursus pieradījumu bāzes savākšanai un nostiprināšanai.
Pārskata periodā ir veiktas dažādas kriminālprocesuālas darbības (aizturēšana, drošības līdzekļa piemērošana, kratīšana) saistībā ar amatpersonu noziedzīgajiem nodarījumi tādās jomās, par kurām agrāk procesu vai nu nav bijis vai arī tie nav bijuši tik apjomīgi. Piemēram, aizdomās par Rīgas Domes amatpersonu piekukuļošanu, ilgstošu Zāļu valsts aģentūras amatpersonu kukuļošanu, saistībā ar korupciju transportlīdzekļu tehniskajā apskatē. Prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti vairāku kriminālprocesu materiāli pret 8 (32% no tām personām, pret kurām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu) policijas darbiniekiem par kukuļņemšanu.
Vairāku uzsākto procesu izbeigšana ir bijusi saistīta ar tādiem apstākļiem, kas nepieļauj turpmāku kriminālprocesu veikšanu – nav konstatēts noziedzīgs nodarījums vai nav izdevies iegūt pietiekošus pierādījumus tā izdarīšanai, vai arī nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva obligātās pazīmes. Bieži par iemeslu uzsākto kriminālprocesu izbeigšanai ir bijis fakts, ka Latvijā nav izveidota atbilstoša normatīvā bāze un iedibināta nepieciešamā sistēma amatpersonu radinieku un viņu laulāto mantiskā stāvokļa pieauguma, kā arī, iespējams, kukuļos saņemto līdzekļu legalizācijas kontrolei.
Par valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu neievērošanu, kas noteikti likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, 2008.gada pirmajā pusgadā uzsākta lietvedība 104 administratīvā pārkāpuma lietās. KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa administratīvi sodījusi 61 valsts amatpersonu, piemērojot naudas sodu Ls 5170 apmērā, 16 amatpersonām izteikts mutvārdu aizrādījums.
Pirmo reizi pie administratīvās atbildības KNAB ir saucis divas amatpersonas par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšanu. Vienā no KNAB konstatētajiem gadījumiem amatpersona kā dāvanu bija saņēmusi bezmaksas pakalpojumus savas privātmājas drošības sistēmas uzstādīšanai no uzņēmuma, attiecībā uz kuru tā kā amatpersona pieņēma lēmumus par iepirkumu valsts institūcijas vajadzībām.
KNAB Revīzijas nodaļa 2008.gada pirmajā pusgadā ir veikusi 11 pārbaudes. Speciālisti finanšu revīzijas jomā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 113.pantu par speciālista palīdzību kriminālprocesā nozīmīgu apstākļu atklāšanā un izprašanā, izvērtējot kādas valsts amatpersonas saviem personīgajiem pirkumiem izmantoto uzņēmumam piederošu bankas konta karti, veica aprēķinu par iespējamā kaitējuma (zaudējumu) apmēru valsts amatpersonas darbībās. Šajā gadījumā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums par laika periodu no 2002.gada līdz 2006.gadam tika noteikts Ls 93 853,04. Izvērtējot kādas ministrijas struktūrvienības un komercsabiedrības savstarpēji noslēgto līgumu, tika noteikts, ka, apstiprinot komercsabiedrības 2007.gadā veiktajām piegādēm piemērotās preču cenas, kas bija pretrunā vispārējā līguma noteikumiem, šai ministrijai izdarītais materiālais kaitējums vērtējams Ls 178 129,44 apmērā. Veicot kādas valsts akciju sabiedrības noslēgtā līguma izvērtējumu, materiālie zaudējumi tika aprēķināti Ls 161 915,80 apmērā.
Politisko partiju finansēšanas kontroles jomā šā gada aprīlī tika paziņoti pārbaužu rezultāti par politisko partiju 2006.gada finansiālās darbības deklarācijām. Pārbaužu rezultātā KNAB nav konstatējis būtiskus pārkāpumus. Lielākā daļa partiju deklarācijas ir aizpildījušas un iesniegušas atbilstoši likuma prasībām. Saistībā ar 2006.gada priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem KNAB uzdevis 5 partijām, t.sk. 2 partijām lielā apmērā, atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus Ls 1 055 582,83 apmērā.
Par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem pārskata periodā Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļa sastādījusi 13 administratīvā pārkāpuma protokolus un pieņēmusi 4 lēmumus par administratīvā soda piemērošanu kopumā Ls 1250 apmērā. Tika pieņemti 11 lēmumi par pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu atmaksāšanu valsts budžetā Ls 825 021,25 apmērā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsnieguma atmaksāšanu valsts budžetā Ls 243 670,53 apmērā.
Galvenais secinājums – izveidotais kontroles mehānisms ir stimulējis lielāko daļu politisko partiju ļoti precīzi ievērot normatīvo aktu prasības. Tomēr, tā kā divas politiskās partijas rupji pārkāpa priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus, tad tās, salīdzinot ar partijām, kas stingri ievēro partiju un kampaņu finansēšanas noteikumus, ieguva ievērojamas priekšrocības priekšvēlēšanu cīņā. Lai novērstu šādas nevienlīdzīgas situācijas risku nākotnē, KNAB ierosināja kriminalizēt prettiesiskas darbības saistībā ar partiju finansēšanu un sniedza priekšlikumus Saeimai pilnveidot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu. Tomēr vēl joprojām šīs likumdošanas iniciatīvas nav atbalstītas.
Pirmajā pusgadā tika izstrādāti un apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīti divi politikas plānošanas dokumenti – koncepcijas projekts „Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā” un koncepcijas projekts „Politisko partiju finansēšanas koncepcija”. Abu šo dokumentu mērķis ir no diviem atšķirīgiem skatu punktiem izvērtēt risinājumus, kā mazināt atsevišķu privātpersonu vai ekonomisko grupējumu ietekmi uz valstisku lēmumu pieņemšanas procesu. Lobēšanas regulācijas pamatmērķis būtu padarīt atklātāku privātpersonu veikto lēmumu ietekmēšanu, stiprinot pārliecību, ka ir minimālas prettiesiskas lobēšanas iespējas, kad faktiski par naudu tiek „nopirkti” lēmumi. Tomēr sakarā ar to, ka šobrīd valstī pastāv tāds partiju finansēšanas modelis, kas tieši atkarīgs no privātpersonu ziedojumiem, un līdz ar to ir augsts prettiesiskas lobēšanas risks, tika izvēlēts piesardzīgākais risinājuma variants – valsts amatpersonu apņemšanās pašām atklāt ietekmes avotus, pamatojoties uz institūcijās pieņemtajiem ētikas kodeksiem.
Radikālāka reforma tiek piedāvāta Politisko partiju finansēšanas koncepcijas projektā, kuras autori uzskata, ka valstī ir jāievieš pilnīgs valsts finansējums politiskajām partijām. Galvenie argumenti par labu šādam risinājumam – pirmkārt, šobrīd saņemtie ziedojumi visticamāk tāpat nav nesavtīgi atvēlējumi partijām un valdošā koalīcija, iegūstot varu, iespējams, ir spiesta atlīdzināt ziedotājam no publiskajiem resursiem; otrkārt, dodot iespēju partijām saņemt garantētu valsts finansējumu, tiks mazināta partiju atkarība no ziedotāju interesēm un veicināts darbs visas sabiedrības labā.
Kriminālprocesuālo darbību veikšana par noziedzīgiem nodarījumiem Rīgas domē un veiktās pārbaudes par interešu konfliktu novēršanu dažādās institūcijās un ar to saistītā publicitāte izraisīja pastiprinātu interesi par KNAB vadītajiem izglītošanas pasākumiem. Pirmajā pusgadā KNAB speciālisti uzrunāja rekordlielu amatpersonu auditoriju – 1409 cilvēkus (iepriekšējā gada pirmajā pusgadā – 1075). Maijā tika publiskota KNAB interneta mājas lapa jaunā veidolā, iekļaujot jaunu informāciju un apmācību metodi – izglītojošu zināšanu pārbaudes testu. Tomēr valsts amatpersonu internetā uzdotie jautājumi un testa rezultāti liecina, ka, lai arī informēto personu loks ir ievērojams, amatpersonu zināšanu līmenis par pretkorupcijas prasībām iestādēs vēl joprojām ir kritiski zems un ir nepieciešams ieviest efektīvāku izglītošanas sistēmu, kam arvien netiek atvēlēti prasītie resursi.
Pārskata periodā KNAB Ziņojumu centrā ir pieņemti 117 apmeklētāji un 763 reizes saņemta informācija pa bezmaksas tālruni. KNAB lietvedībā saņemti un reģistrēti 5190 dokumenti, no tiem 111 juridisku personu iesniegumi, 599 fizisku personu iesniegumi par iespējams koruptīvu valsts amatpersonu rīcību. 53% no saņemtajiem iesniegumiem KNAB pārsūtījis izvērtēšanai citām kompetentām iestādēm. 2008.gada pirmajā pusgadā KNAB nosūtījis 6626 dokumentus valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, sniegti 42 atzinumi par dažādiem tiesību aktu projektiem.
Juridiskā nodaļa izskatījusi 19 sūdzības par KNAB amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, sagatavojusi 38 paskaidrojumus un 9 pieteikumus tiesai, kā arī pārstāvējusi KNAB 50 tiesas sēdēs.
KNAB efektīvo darbību politisko partiju finanšu kontrolē, koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un korupcijas novēršanā, saucot amatpersonas pie administratīvās atbildības par nonākšanu interešu konflikta situācijās un amatpersonu izglītošanā, aizēnoja fakts, ka pārskata periodā tika atklāts, ka KNAB administratīvajā blokā ietilpstošās Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas atbildīgas amatpersonas bija veikušas prettiesiskas darbības, lielā apmērā piesavinoties tām atbildīgā glabāšanā nodoto naudu, kas vairākos kriminālprocesos atzīta par lietisko pierādījumu.
Ņemot vērā to, ka ar šīm darbībām tika nodarīts būtisks kaitējums valsts pārvaldes un KNAB interesēm, valdība izveidoja komisiju KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbildības izvērtēšanai. Komisija konstatēja KNAB priekšnieka A.Loskutova neatbilstību ieņemamajam amatam, jo komisija uzskata, ka viņš nebija izveidojis un nodrošinājis visaptverošu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu par kriminālprocesos izņemto un KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaiti, apriti un saglabāšanu, kā arī nebija pienācīgi realizējis viņam piešķirto kompetenci vairāku normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta pirmo daļu un 5.panta sestās daļas 12.punktu, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un ievērojot Ministru kabineta ieteikumu, Saeima 2008.gada 29.jūnijā pieņēma lēmumu atbrīvot A.Loskutovu no KNAB priekšnieka amata.
Uz 2008.gada 30.jūniju KNAB strādāja 145 darbinieki.