Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) š.g. 22. septembrī iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros vērsās tiesā ar ierosinājumu fiziskai personai piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli – apcietinājumu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izvērtējot procesa virzītāja ierosinājumā minētos argumentus, kā arī uzklausot attiecīgās personas viedokli un iepazīstoties ar krimināllietas materiālos esošo informāciju, apmierināja KNAB ierosinājumu un personai piemēroja Krimināllikuma izpratnē bargāko drošības līdzekli. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām persona pirmstiesas izmeklēšanas procesā var atrasties apcietinājumā līdz pat 15 mēnešiem.
Kriminālprocess uzsākts š.g. 30. aprīlī par iespējamu Krimināllikuma 320. panta trešās daļas noziedzīgu nodarījumu, t.i., kukuļa pieprasīšanu lielā apmērā. KNAB rīcībā esošie fakti norāda uz to, ka kukulis pieprasīts, solot panākt, lai Valsts ieņēmumu dienestā tiktu pieņemts uzņēmumam labvēlīgs lēmums. Pieprasītā kukuļa summa – 62 000 eiro.
Kopumā kriminālprocesā četrām personām šobrīd ir tiesības uz aizstāvību – tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā personu tur aizdomās vai apsūdz, kā arī izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “ Skopais maksā divreiz – konkrēto latviešu teicienu nešaubīgi var attiecināt uz šo un līdzīgiem gadījumiem, kad privātpersonas vai uzņēmumi problēmsituācijas cenšas risināt negodprātīgā ceļā. Paļaujoties uz trešo pušu apgalvojumiem, ka tie it kā sakārtos situāciju apmaiņā pret kukuli, ir milzīgs risks ne tikai pārkāpt Krimināllikuma normas un nonākt kukuļdevēja lomā, bet arī gluži vienkārši tikt apkrāptam. Ja kāds pieprasa kukuli apmaiņā pret piedāvājumu atrisināt problēmsituācijas, vienīgais risinājums ir neiesaistīties un ziņot KNAB.”
Izmeklēšanas interesēs detalizētu informāciju par kriminālprocesu KNAB šobrīd nevar sniegt.
KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.