Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešo reizi iesniedzis Ministru kabinetam (MK) izskatīšanai koncepciju par informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšanu un vienlaikus pauž uzskatu, ka MK prasība par papildus funkciju neuzdošanu iestādēm ierobežo iespējas nodrošināt lobētāju darbības atklātību.
Lai nodrošinātu MK atbalstīto prasību par informācijas publisku pieejamību saistībā ar lobētājiem, KNAB 2008.gadā pirmo reizi iesniedza izskatīšanai lobēšanas atklātības koncepciju, kuru MK konceptuāli atbalstīja, bet publiskajā pārvaldē pilnībā netika izpildīts piedāvātais risinājums. Tāpēc KNAB saskaņā ar MK uzdevumu izstrādāja citu koncepciju, ko iesniedza izskatīšanai 2010.gada septembrī.
Koncepcijas projektā tika ņemta vērā MK prasība, ka informācijai par lobētājiem ir jābūt publiski pieejamai, vienlaikus iestādēm neuzdodot jaunas funkcijas. Koncepcijā KNAB piedāvāja trīs risinājuma variantus: pieņemt lobēšanas likumu, kurā tiktu definēts lobētājs un noteikti tiesiskas lobēšanas ietvari; reģistrēt informāciju par visām privātpersonām, kas ir piedalījušās institūciju sēdēs un darba grupās, nodrošinot audio ierakstus visās likumprojektu izstrādes un lēmumu pieņemšanas sēdēs; atlikt problēmas risinājumu un aktualizēt tad, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies.
KNAB, uzskatot, ka lobēšanas atklātības procesa reglamentēšana ar likuma spēku būtu būtisks pretkorupcijas pasākums, tomēr vērš uzmanību uz to, ka lobēšanas atklātību var nodrošināt tikai tad, ja tiek nodrošināts arī tās uzraudzības mehānisms. Likumam, kurā ir norādītas tikai lobētāju un lobēšanas definīcijas, ir deklaratīva nozīme. Taču patlaban saskaņā MK lemto, citādākus risinājuma variantus nav iespējams izvirzīt.
KNAB ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska 2010.gada 14.oktobra rezolūciju tika uzdots saskaņot pērn iesniegto koncepciju ar Valsts kancelejas Juridisko departamentu Finanšu un Tieslietu ministrijām, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu, Latvijas Pašvaldību savienību un Saeimas kanceleju.
Ņemot vērā, ka no saskaņošanas dalībniekiem tika saņemts atšķirīgs viedoklis par to, kā būtu risināms problēmjautājums, kā arī par koncepcijas projektu pēc būtības, KNAB Ministru prezidentam pauž uzskatu, ka konkrēta risinājuma varianta izvēle ir politisks lēmums un neuzņemas izvirzīt nevienu no risinājuma variantiem. KNAB papildus koncepcijā norādītajam atzīmē, ka MK protokollēmumā dotais uzdevums nodrošināt lobēšanas procesa atklātību, neuzliekot valsts pārvaldei papildus pienākumus vai neparedzot papildus finansējumu no valsts budžeta lobēšanas uzraudzības funkcijas īstenošanai, faktiski nav izpildāms, tāpēc KNAB neizvirza nevienu no risinājuma variantiem.
KNAB uzskata, ka, lai veicinātu lobēšanas procesu atklātību ierobežota finansējuma apstākļos, vienīgais risinājums būtu atgriezties pie 2008.gada 28.jūlijā MK atbalstītā koncepcijas "Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā" 3.risinājuma varianta, pilnībā ieviešot 28.07.2008. rīkojumā nr.435 noteikto, proti, iestādēm nepieciešams publicēt informāciju par lobētājiem savās mājas lapās. Tāpat arī MK un Saeimas ētikas kodeksos būtu nepieciešams iekļaut normas, kas paredz nodrošināt lobēšanas procesu atklātību politiskā līmeņa amatpersonu darbībā.
Ar pilnu koncepcijas „Informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana” projektu iespējams iepazīties KNAB mājas lapas sadaļā Koncepcijas.
Jautājums par informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšanu tiks skatīts arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas 18.janvāra sēdē.