Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas " Transparency International" sagatavotais Korupcijas uztveres indekss izvērtē valstis atbilstoši tam, kādā mērā tajās tiek uztverta korupcijas pastāvēšana valsts amatpersonu un politiķu starpā.
Tas ir no vairākiem elementiem sastāvošs indekss − tā ir aptauju aptauja, dati par korupciju tiek iegūti no ekspertu un uzņēmumu aptaujām, ko veikušas dažādas neatkarīgas iestādes ar labu reputāciju. Indeksa veidošanā izmantotas aptaujas un pētījumi, ko veikušas neatkarīgas iestādes.
Valsts indekss uzlabojas, ja valsts pārvaldība ir atvērta un tās iedzīvotāji var sekot līdzi lēmumu pieņēmēju darbam, bet tajās valstīs, kurās plaši izplatītas koruptīvas darbības, netiek piemēroti sodi par korupciju un publiskās institūcijas nestrādā iedzīvotāju labā, vērtējums ir zems.
Šogad Eiropas Savienības un Rietumeiropas valstu grupā labāks rezultāts nekā Latvijai (40. vieta, 55 punkti no 100) ir Dānijai (91 punkts un 1.vieta), Somijai (90 punkti un 2.vieta), Zviedrijai (89 punkti un 3.vieta). Labu rezultātu gūt palīdz starptautisku rezonansi guvušie atklātie korupcijas noziegumi, kā arī likumdošanas noteiktība attiecībā uz visa veida – gan politisko, gan ekonomisko– korupciju.
Latvija vēl labākus rezultātus gūtu, pilnveidojot normatīvo aktu bāzi, lai piemērojot likumu, gadījumos, kad tiek konstatēts koruptīvs darījums, viennozīmīgi tas tiktu vērtēts kā noziedzīgs nodarījums jebkurā sfērā un nozarē. Tāpat arī galvenās iestādes, kas iestājas cīņā pret korupciju – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) – likums tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, nosakot iestādes un tās darbinieku tiesisko statusu, stiprinot iestādes politisko neatkarību un līdzsvarojot uzraudzības mehānismu, novēršot jebkādas iespējas politiski ietekmēt KNAB darbu.