Lai izveidotu likuma prasībām atbilstošu struktūru un nodrošinātu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) deleģēto funkciju un uzdevumu pilnvērtīgu īstenošanu, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumiem par valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kartību, Starpinstitucionālās komisijas atbalstīto KNAB struktūras modeli, Nacionālās drošības padomes 2010.gada 27.oktobra lēmumu un Ministru prezidenta 2011.gada 12.janvāra rezolūciju un aicinājumu veikt strukturālās reformas valsts pārvaldē, KNAB priekšnieks iesniedzis Ministru prezidentam saskaņošanai KNAB reglamenta projektu.
Reglaments izstrādāts ar mērķi nodrošināt efektīvu KNAB funkciju optimizēšanu un darbības uzlabošanu attiecībā uz reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem un pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasību, ka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.
Reglaments nosaka KNAB struktūru atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajam, ka KNAB sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas un noteiktajām funkcijām korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes un priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē.
Lai izpildītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma mērķi kompleksi risināt korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, jaunās struktūras iedalījums paredz trīs patstāvīgās KNAB struktūrvienības: Korupcijas novēršanas departamentu, Korupcijas apkarošanas departamentu un Administratīvo departamentu.
Jaunais reglaments paredz funkciju izpildes optimizāciju, kas galvenokārt saistīta ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildes kontroli un valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības un sodu piemērošanu. Ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums nosaka to kā korupcijas apkarošanas funkciju, tās izpilde paredzēta korupcijas apkarošanas departamenta kompetencē.
KNAB struktūras optimizācija un tās tiesiskā statusa noteikšana uzlabos KNAB darbības efektivitāti un nodrošinās kompleksu un sistemātisku korupcijas novēršanu un apkarošanu visā valstī, attīstot iestādes struktūrvienību un darbinieku iepriekš uzkrāto pozitīvo pieredzi, kā arī nodrošinot un saglabājot augsti kvalificētiem darbiniekiem visas amata un sociālās garantijas.
Šādu KNAB strukturālo izmaiņu īstenošana nekavēs un netraucēs uzsākto un lietvedībā esošo kriminālprocesu izmeklēšanu, tiks pastiprinātas pretkorupcijas aktivitātes visā valstī, kā arī tiks būtiski uzlabots interešu konfliktu novēršanas, operatīvais un izmeklēšanas darbs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums nosaka, ka KNAB reglamentu izdod KNAB priekšnieks saskaņojot to ar Ministru prezidentu. Līdz ar jaunā reglamenta apstiprināšanu spēku zaudēs 2009.gada 15.maija reglaments Nr.1-4/4 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reglaments".