Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs ierosinājis saukt pie kriminālatbildības divas personas saistībā ar kukuļa došanu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) inspektoram.

KNAB rīcībā esošie materiāli liecina, ka kāds vīrietis piedāvājis un vēlāk arī nodevis kukuli 100 latu apmērā CSDD Rīgas nodaļas transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas inspektoram, lai viņš nodrošinātu citai personai sekmīgu rezultātu "B" kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenā.

Saņemot kukuļa piedāvājumu, CSDD inspektors par to ziņoja savai vadībai, savukārt tā - KNAB.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka otra aizdomās par kukuļdošanu turētā persona, kura šo transportlīdzekļa vadīšanas pārbaudījumu kārtojusi ceturto reizi, pamudinājusi dot kukuli CSDD amatpersonai un arī organizējusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Abas personas atzinušas savu vainu un nožēlo izdarīto.

Uzskatot, ka savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina aizdomās turētās personas saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 323.panta (Kukuļdošana) pirmās daļas.[1]

KNAB vairākkārt saņēmis informāciju par gadījumiem, kad personas cenšas nodot kukuli CSDD amatpersonām par pretlikumīgām darbībām, lai, neievērojot noteiktās procedūras, iegūtu tiesības vadīt transportlīdzekļus un piedalītos ceļu satiksmē, tādējādi radot draudus ceļu satiksmes drošībai un jebkuram no mums.

CSDD jau vairāku gadu garumā ir pilnveidojusi iestādes iekšējos darba procesus tā, lai novērstu CSDD amatpersonu nonākšanu korupcijas riska situācijās, tiek veikta darbinieku apmācība un ir uzstādītas novērošanas ierīces, tomēr sabiedrības pārstāvji vēl arvien cenšas uzpirkt šīs institūcijas darbiniekus.

KNAB un CSDD vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka kukuļdošana, tāpat kā kukuļņemšana, arī ir kriminālnoziegums un par to ir paredzēta kriminālatbildība.



[1] 323.pants. Kukuļdošana

(1) Par kukuļdošanu, tas ir, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu, ja piedāvājums pieņemts, personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.