Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2008.gada 17.aprīlī izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteicis Politisko partiju finansēšanas koncepcijas projektu, kuru ir izstrādājusi KNAB vadītā darba grupa un kurā tiek piedāvāti trīs dažādi risinājumi partiju finansēšanas sistēmas attīstībai.
Izvērtējot pašreizējo partiju finansēšanas sistēmu Latvijā, darba grupa identificējusi vairākas nozīmīgas problēmas, kas saistītas ar partiju finansēšanu un atbildības piemērošanu par partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem. Koncepcijā uzsvērts: lai pilnveidotu partiju finansēšanas sistēmu, būtu jāapsver arī iespēja piešķirt partijām daļēju valsts finansējumu, vienlaikus nodrošinot efektīvu tā izlietošanas likumības kontroli.
Koncepcijā piedāvāti trīs risinājumu varianti. Pirmais variants paredz pašreizējā partiju finansēšanas sistēmā esošo problēmu novēršanu, nepiesaistot valsts finansējumu. Abos pārējos variantos tiek piedāvāts ieviest arī valsts finansējumu politiskajām partijām, vai nu daļēji (60% apmērā) apmaksājot priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai nepieciešamo raidlaiku, vai arī papildus piešķirot arī ikgadēju valsts dotāciju konkrētiem partiju administratīvajiem izdevumiem (proporcionāli balsotāju skaitam – 0,5 latus par katru iepriekšējās parlamentārās vēlēšanās iegūto balsi).
Visos trijos piedāvātajos variantos tiek paredzēts būtiski pilnveidot spēkā esošos normatīvos aktus vai noteikt regulējumu jomās, kurās tas trūkst, piemēram,
- samazināt iespējas partiju finansēšanā netieši izmantot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību resursus,
- priekšvēlēšanu aģitācijā definēt tā saucamās „trešās personas”, kā arī noteikt to tiesības un pienākumus,
- definēt, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija,
- nodrošināt visām partijām vienlīdzīgas iespējas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai,
- likumā noteiktos atklātības principus un finansēšanas ierobežojumus attiecināt arī uz iemaksātajām partiju biedru naudām,
- noteikt vienotus dāvinājuma (ziedojuma) maksimālā apjoma ierobežojumus gan partijas, gan tās veidojošās partiju apvienības finansēšanai,
- nodokļu atvieglojumus attiecināt uz personām, kuras dāvina (ziedo) partijām,
- noteikt īsāku termiņu partiju deklarāciju pārbaudei un sabiedrības informēšanai par to rezultātiem,
- noteikt KNAB un Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības un pienākumus to kompetences ietvaros savlaicīgi reaģēt uz normatīvo aktu pārkāpumiem.
Analizējot pašreizējo partiju finansēšanas sistēmas attīstību Latvijā un ņemot vērā citu valstu pieredzi un ekspertu ieteikumus, darba grupa otrajā variantā ierosina daļēji apmaksāt ar priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu saistītos izdevumus. Tas ļautu vienlaikus gan sniegt atbalstu partijām, gan samazināt partiju nepieciešamību pēc izdevumiem, gan arī kontrolēt valsts sniegtā finansiālā atbalsta izlietojumu, tādējādi novēršot krāpšanas riskus.
Katra partija būtu tiesīga izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām ne vairāk kā divu stundu ilga kopējā raidlaika apjomā televīzijā un vienas stundas ilga kopējā raidlaika apjomā radio, vienlaikus nosakot trīs dienu periodu pirms vēlēšanām, kad nekāda priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā un radio nav izvietojama.
Tiesības saņemt valsts finansējumu raidlaika apmaksai 60% apjomā pirms attiecīgajām vēlēšanām būtu partijām, kuras ir pārstāvētas Saeimā vai Eiropas Parlamentā vai arī saņēmušas vairāk par 2% vēlētāju balsu iepriekšējās vēlēšanās un ir iesniegušas kandidātu sarakstu attiecīgajām vēlēšanām, kā arī iesniegušas kandidātu sarakstu Rīgas Domes vēlēšanām, vai vismaz piecu republikas pilsētu domju vēlēšanām vai vairāk par pusi novada domju vēlēšanām.
Partijām, kuras pretendē uz valsts finansējumu priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai raidorganizācijās, būtu paredzams aizliegums saņemt minēto finansējumu, ja noteiktu laiku iepriekš partija ir tikusi sodīta par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem vai arī partija nav atmaksājusi valsts budžetā finanšu līdzekļus sakarā ar izdarītajiem pārkāpumiem.
Taču ziedotāju ietekmes samazināšana nav vienīgais iemesls, kādēļ tik daudzās valstīs partijas tiek finansētas no valsts budžeta. Tāpēc trešajā variantā darba grupa piedāvā papildus iepriekšminētajam no valsts budžeta piešķirt līdzekļus arī konkrētiem partiju administratīvajiem izdevumiem, kas ļautu sekmīgāk posmā starp vēlēšanām veikt tās funkcijas, kas no partijām būtu sagaidāmas demokrātiskā valstī, proti – pilnveidot programmas, izglītot vēlētājus, strādāt pašvaldībās, sekot līdzi Saeimā un Ministru kabinetā pārstāvēto partiju darbībai.
Tiesības saņemt ikgadēji izmaksājamu naudas summu (proporcionāli balsotāju skaitam – 0,5 LVL par katru iegūto balsi) sākot ar 2010.gada novembri būtu partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par 2 % vēlētāju un kuras nav sodītas par būtiskiem partiju finansēšanas, priekšvēlēšanu aģitācijas vai vēlēšanu norises pārkāpumiem.
Analizējot ārvalstu pieredzi, darba grupa konstatējusi: kaut gan Eiropā partiju finansēšanas modeļi ir atšķirīgi, tomēr gandrīz visas valstis ir ieviesušas vismaz daļēju valsts finansējumu partijām, kas tām ļauj būt neatkarīgākām no privāto ziedotāju labvēlības. Turklāt atsevišķās valstīs valsts finansējums veido būtisku daļu no partiju finanšu apjoma. Pašlaik Latvija uzskatāma par valsti, kurā faktiski nav valsts finansējuma partijām vai arī tam nav būtiskas ietekmes. Latvija, līdzās Maltai un Kiprai, pašlaik ir vienīgās ES dalībvalstis, kurās partijas faktiski netiek finansētas no valsts budžeta.
Izvērtējot iespējas finansēt partijas no valsts budžeta līdzekļiem, darba grupa secinājusi, ka to personu loks, kuras dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus vai mantu partijām, Latvijā nav plašs. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas ir saistīti ar attiecīgo partiju. Savukārt to personu, kuras dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus vai mantu ievērojamos apjomos, ir vēl mazāks. Faktiski partiju finansējums vairumā gadījumu ir atkarīgs no neliela personu skaita (no 2002. līdz 2008. gadam KNAB datu bāzē ir reģistrētas tikai aptuveni 5 300 personu, kas jebkad ir ziedojušas partijām). Tādējādi sabiedrības norobežošanās no partijām var veicināt partiju atkarību no atsevišķu dāvinātāju (ziedotāju) interesēm, kas ne vienmēr var sakrist ar sabiedrības vairākuma vēlmēm, un līdz ar to var tikt ignorētas sabiedrības vairākuma intereses, teikts koncepcijas projektā identificēto problēmu izklāstā.
Politisko partiju finansēšanas koncepcijas projektu saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā noteikto uzdevumu ir izstrādājusi Ministru prezidenta izveidotā darba grupa, kurā piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, KNAB, sabiedriskās politikas centra „Providus” un biedrības „Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāvji, politologi.