Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka veids, kādā šobrīd ir aktualizēts jautājums par pacientu neoficiālo maksājumu ārstiem atzīšanu par likumīgiem, rada korupcijai īpaši labvēlīgu augsni.
KNAB uzskata, ka ārsti nevar būt īpaši priviliģēta publiskā sektora darbinieku grupa, kura tiek atalgota ar papildu maksājumiem. Šāda situācija nav pieļaujama, jo ikviens ārsts, kurš strādā valsts vai pašvaldības finansētā ārstniecības iestādē savā darbā izmanto šīs iestādes resursus (telpas, medicīnisko aprīkojumu un personāla darbu u.c.) un saņem atalgojumu par savu darbu.
Neskatoties uz to, ka Latvijā ārsti nav valsts amatpersonas likuma «Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā» izpratnē, sabiedrība nesaskata atšķirību starp valsts amatpersonu un ārstu, kurš arī strādā valsts vai pašvaldības finansētā iestādē. 2005. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja parādīja, ka visbiežāk iedzīvotāji ar korupciju saskaras tieši veselības aprūpes iestādēs. 22,8 % respondentu bija saskārušies ar situāciju, kad medicīnas darbinieks ir pieņēmis neoficiālu maksājumu vai dāvanu.
Kā liecina KNAB Ziņojumu centrā regulāri saņemtā informācija, pacientiem ir grūti nošķirt robežu starp pateicības pieprasīšanu un pieņemšanu, jo informācija par to, cik un kuram ārstam jāmaksā, bieži tiek saņemta no citiem pacientiem, radiniekiem vai medicīniskā personāla. Jāievēro, ka atzīstot par likumīgiem papildus maksājumus ārstiem, tiem saglabāsies iespēja slēpt pieprasītos maksājumus aiz "pateicības" izkārtnes.
KNAB atgādina, ka vēršanās pret korupciju veselības aprūpē bija vairāku iepriekšējo valdību uzmanības lokā. 2004. gadā E.Repšes valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju 2004.−2008.gadam, kurā tika paredzēts pilnveidot juridisko atbildību par koruptīvām darbībām publisko pakalpojumu sniegšanā. 2004.gadā I.Emša valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.−2008.gadam, kurā tika noteikts uzdevums paredzēt atbildību par nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanu un saņemšanu publisku pakalpojumu sniegšanā. A.Kalvīša valdība 2005. gadā pēc toreizējā Veselības ministra G. Bērziņa iniciatīvas akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzēja ārstu atbildību par neatļautā labuma pieņemšanu un grozījumus Krimināllikumā, kuri paredzēja kriminālatbildību par neatļauta labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.
Akceptējot un nosūtot Saeimai minētos grozījumus, A.Kalvīša valdība skaidri pauda nosodījumu gan nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanai un pieņemšanai, gan šādu labumu pieņemšanai bez pieprasījuma.
Grozījumi Krimināllikumā jau ir stājušies spēkā, bet grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2005. gada 22. septembrī Saeimā tika pieņemti 2. lasījumā un kopš tā laika netika tālāk virzīti pieņemšanai. Diemžēl līdz pat šim brīdim nav skaidrs, kāpēc grozījumi netika pieņemti, jo publiski nav izskanējis, ka valdība būtu mainījusi savu viedokli šajā jautājumā.
KNAB aicina visus Latvijas ārstus nepieņemt papildus atlīdzību no pacientiem par savu darbu, kuru apmaksā valsts. Papildus atlīdzības vai pateicības saņemšana nav attaisnojama ar sistēmas nesakārtotību, mazu atalgojumu vai nepilnībām normatīvajos aktos. Tāpat KNAB aicina pacientus nedot ārstiem neoficiālos maksājumus, bet par labu darbu izteikt pateicību ar labiem vārdiem. KNAB priekšnieks A. Loskutovs uzskata: "Mūsu sabiedrībā diemžēl ir sabojāts priekšstats par to, kas ir pateicība. Pateicība ir izārstēta bērna zīmējums dakterim vai ziedu pušķis ārstam no sava dārza. Nauda nav un nevar būt pateicība."
Ievērojot, ka līdz šim ārsti ir saņēmuši naudu kā papildus samaksu par saviem pakalpojumiem, KNAB atbalsta VID darbību, kas vērsta uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no visiem ienākumu guvējiem, tajā skaitā ārstiem.