Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) š.g. 6. oktobrī veica kriminālprocesuālās darbības, lai pārbaudītu iestādes rīcībā nonākušo informāciju par iespējamu korupciju lēmuma pieņemšanā par Dobeles novada domes priekšsēdētāja maiņu. Vienlaikus KNAB norāda, ka tiesu praksē jau ir precedents, kas apstiprinājis, ka deputātam par konkrētu izšķirošo balsi piedāvāts vai apsolīts amats var tikt uzskatīts nevis par politisko kaulēšanos, bet gan kukuli.
KNAB, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto pienākumu uzsākt kriminālprocesu pēc saņemtas informācijas par iespējamām pretlikumībām, reaģēja uz personas iesniegumu un 2021. gada 17. septembrī ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta otrās daļas noziedzīgu nodarījumu – kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocess uzsākts, lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai lēmums par Dobeles novada domes priekšsēdētāja maiņu pieņemts koruptīvu darbību rezultātā, deputātam par konkrētu izšķirošo balsi piesolot amatu kā kukuli.
KNAB vērš uzmanību, ka korupcija var izpausties dažādos veidos, tostarp kā izšķirošas deputāta balss nopirkšana, apsolot vai piedāvājot šim deputātam konkrētu amatu apmaiņā pret vēlamo balsojumu. To apstiprina arī tiesu prakse t.s. Jūrmalgeitas krimināllietā nr. 13870001105, kur Augstākā tiesa secināja, ka izdevīga amata piedāvājums pamatoti atzīts par kukuļošanas priekšmetu, jo amatu piedāvāja kā nepienākošos priekšrocību tikai par konkrētu balsojumu. Tiesa konstatēja, ka konkrētajā lietā bija notikusi nevis praksē ierastā koalīcijas veidošana un politiskā kaulēšanās, bet gan izšķirošās balss pirkšana vienam balsojumam.
Kriminālprocesā divām personām piemērots statuss – persona, pret kuru uzsāks kriminālprocess. Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, KNAB plašāku informāciju par krimināllietu pašlaik neatklāj.
KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.