Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki 2007.gada 2.maijā aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturējuši trīs Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas Patruļpolicijas vienības darbiniekus.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka patruļpolicijas darbinieki, pildot ceļu satiksmes uzraudzības funkcijas, 2.maijā apturējuši kādu autovadītāju, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kukulis 500 latu apmērā tika pieprasīts un vēlāk arī pieņemts par policistu kompetencē esošu darbību neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
2007.gada 3.maijā KNAB izmeklētājs pieņēmis lēmumu atzīt trīs policijas darbiniekus par aizdomās turētajiem kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (Krimināllikuma 320.panta trešā daļa).[1]
Aizdomās turētajām personām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums tuvoties noteiktām personām.
[1] 320.pants. Kukuļņemšana
(1) Par kukuļa pieņemšanu, tas ir, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar
starpnieku, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.
(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās saistītas ar kukuļa izspiešanu vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai valsts amatpersona, kas
ieņem atbildīgu stāvokli, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.