Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) uzskata, ka grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri iekļauti valdības šīs dienas sēdes darba kārtībā, ievērojami paaugstinās korupcijas iespējas iepirkumu jomā, kā rezultātā valstij radīsies ekonomiski zaudējumi.
Pēc tam, kad grozījumus oktobra beigās apstiprināja Ministru kabineta komiteja, KNAB publiski aicināja uzņēmējus, uzņēmumu apvienības un profesionālās asociācijas izteikt savu viedokli par paredzētajiem grozījumiem. Lai arī finanšu ministrs ir paudis pārliecību par uzņēmēju atbalstu likuma grozījumiem šādā redakcijā, KNAB saņemtie uzņēmēju viedokļi liecina par pretējo un ļauj vēl vairāk nostiprināt uzskatu, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās absolūti lielākā daļa valsts un pašvaldību iepirkumu tiks veikti bez skaidriem vērtēšanas kritērijiem, iepirkumu dokumentācijas un pilnvērtīgas kontroles, kā arī izslēdzot uzņēmēju iespējas brīvi konkurēt un apstrīdēt pieņemtos lēmumus. Likumprojektā un tā anotācijā nav ekonomisko aprēķinu, kādā veidā paredzēts ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un vai korupcijas rezultātā zaudējumi nebūs lielāki, jo tiesības sniegt pakalpojumus un piegādāt preces iegūs nevis labākais, izdevīgākais un konkurētspējīgākais, bet tas, kuram ir sakari ar lēmuma pieņēmēju.
Atsaucoties KNAB aicinājumam izteikt savu viedokli par iepirkuma likuma grozījumiem, vairāku uzņēmumu un profesionālo asociāciju pārstāvji norādīja, ka grozījumi nav balstīti uz ieguvumu un izdevumu analīzi, uzņēmēji uzskata, ja iepirkumiem zem sliekšņa netiek piemērotas pat minimālas vai atvieglotas iepirkuma procedūras, tas rada neierobežotu amatpersonu rīcības brīvību, nopietni apdraud godīgu konkurenci uzņēmēju vidū un var radīt negatīvu ietekmi uz publiskās pārvaldes izdevumiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka pašreizējos ekonomikas lejupslīdes apstākļos ir nepieciešams ne tikai optimizēt publisko iepirkumu administratīvās izmaksas, bet arī nodrošināt, lai par publisko finansējumu tiktu veikts ekonomiski visizdevīgākais iepirkums (lielāka konkurence, mazāki uzcenojumi), garantējot visiem komersantiem vienādas iespējas iegūt valsts pasūtījumus. Nav pieļaujama valsts un pašvaldību resursu koncentrēšanās atsevišķu tirgus dalībnieku rokās. Tāpat LTRK norāda, ka, neskatoties uz grozījumu būtisko ietekmi, anotācijā ir norādīti tikai vispārīgi pieņēmumi par grozījumu pozitīvo ietekmi. Vispār nav analizēts, vai šo grozījumu ietekmē pieaugs korupcijas riski un to ietekme uz valsts pārvaldi un budžetu (piemēram, līgumcenu sadārdzinājumi, neatbilstoša kvalitāte) un tautsaimniecību kopumā (piemēram, vienlīdzīgu iespēju samazināšanās, resursu koncentrēšanās atsevišķu spēlētāju rokās u.c.).
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija uzskata, ka tikai iepirkumiem, kuru līgumcena ir mazāka par 50 000 latu piedāvājumi ir jāizvērtē pēc atvieglotas procedūras, nodrošinot, ka iespējami plašs pretendentu loks var piedalīties valsts iepirkumos, lai tiktu nodrošināta maksimāla konkurence un iespēja pārsūdzēt iestādes lēmumus neatkarīgai institūcijai.
Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija iesaka saglabāt esošās procedūras ar nosacījumu, ka pakalpojumu jomā cenu aptauja kā iepirkuma procedūra piemērojama līdz 30 000 latu, bet virs šīs summas sliekšņa jārīko konkurss.
Akciju sabiedrība „Capital” kategoriski iebilst pret iepirkuma sliekšņa paaugstinājumu grozījumos paredzētajā apmērā, kā norāda uzņēmuma pārstāvis jau tagad nereti iepirkumi tiek mākslīgi sadalīti tā, lai varētu izvairīties no iepirkuma procedūru piemērošanas, kas bieži noved pie valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanas.
Lielākā daļa uzņēmēju, kas izteica savu viedokli par iepirkumu likuma grozījumiem, norāda uz to, ka jāparedz efektīva pasūtītāja lēmumu pārsūdzēšanas kārtība un nepieciešams izvērtēt sūdzības iesnieguma nodrošinājumu ieviešanu, jo nedrīkst izveidot sistēmu, kad valsts institūcijas slēdz neizdevīgus līgumus par pakalpojumiem vai precēm, bet pretendentiem, kuri var sniegt ekonomiski izdevīgāku pakalpojumu vairs nav nekādu iespēju apturēt iepirkuma līguma slēgšanu.