Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka virzītie grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā stiprinās KNAB, jo novērsīs tiesisko nenoteiktību jautājumā par KNAB amatpersonu piederību valsts dienestam.
KNAB uzsver, ka no tiesību sistēmas viedokļa uz institūcijām, kuras veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, ir jāattiecina vienāds regulējums. Grozījumi paredz to, ka KNAB nodarbinātie atrodas valsts dienestā kā tas ir citās valsts iestādēs, kurām piešķirtas izmeklēšanas un operatīvās darbības pilnvaras.
Norādām, ka KNAB šobrīd joprojām ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kuras amatpersonas neatrodas dienesta attiecībās ar valsti, bet līdzīgi kā privāttiesību subjektos atrodas darba tiesiskajās attiecībās.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personas, kurām uzticēta valsts uzdevumu pildīšana, atrodas publiski tiesiskās attiecībās ar valsti un šajās tiesiskajās attiecībās nedarbojas pušu vienlīdzības princips. Valsts dienesta attiecības netiek dibinātas, noslēdzot darba vai kādu citu līgumu, bet veidojas, kompetentām valsts institūcijām ieceļot personu amatā. Ņemot vērā valsts dienesta lomu un uzdevumus, valsts ir tiesīga vienpusēji regulēt dienestā esošo personu tiesības un pienākumus (lietā Nr. 2003-12-01).
Valsts dienestu raksturo publiski tiesiskas attiecības, kurās atrodas personas, kam uzticēta valsts uzdevumu pildīšana. Darbs valsts dienestā no privātajā sektorā veicamā darba atšķiras gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķa, kas ir cieši saistīts ar valsts uzdevumu pildīšanu. Valsts dienestā esošo personu tiesības ir ierobežotas, un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi (Lieta Nr. 2005-24-01).
Arī 2006.gada 11.aprīļa lietā Nr.2005–24–01 Satversmes tiesa secināja, ka KNAB amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Satversmes 101.panta izpratnē.
Tāpat Satversmes tiesa spriedumā atzinusi, ka KNAB darbība ir tieši saistīta ar valstiskās drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību. Tādēļ ierobežojumiem attiecībā uz KNAB amatpersonām vajadzētu būt līdzīgiem tiem ierobežojumiem, kas noteikti Valsts drošības iestāžu likumā.
Satversmes tiesa arī 2013.gada 8.novembra spriedumā atzina, ka KNAB amatpersonas attiecībā uz tiesībām saņemt izdienas pensiju atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar militārpersonām, Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokuroriem.
Tādējādi šobrīd KNAB vadītājs, realizējot savas amata pilnvaras, it īpaši, nodrošinot operatīvās darbības un izmeklēšanas darbību likumību, atrodas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citu tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, jo viņa rīcība, organizējot darbu, ir būtiski aprobežota ar nenoteiktību cik tālu attiecībā uz civiltiesiskajās attiecībās ar esošajām KNAB amatpersonām ir realizējamas viņa kā valsts pārvaldes iestādes vadītāja pilnvaras.
Ievērojot to, ka arvien biežāk publiskajā telpā izskan amatpersonu un politiķu nepamatotie pieņēmumi, ka šo grozījumu mērķis esot “izrēķināties ar nepaklausīgām KNAB amatpersonām” un “graut arī izmeklēšanas neatkarību no ārējās ietekmes”, KNAB aicina būt atbildīgiem un savos secinājumos balstīties uz juridiskiem argumentiem, nevis pieņēmumiem, it īpaši Latvijas valstij tik būtiskā pirmsiestāšanās OECD posmā.
KNAB aicina likumdevēju izbeigt šo tiesisko nenoteiktību un likumā skaidri definēt KNAB amatpersonu piederību valsts dienestam, tādējādi novēršot šobrīd pastāvošo nevienlīdzību tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu tiesiskā statusa jomā, līdz ar to stiprinot gan KNAB neatkarību, gan KNAB darbības tiesiskumu.