Veicot KNAB vadībā sagatavotās koncepcijas ekonomisko novērtējumu, autoritatīvi Latvijas eksperti secinājuši, ka tās ieviešanas potenciālais tiešais ekonomiskais efekts būtu vairāki simti miljoni latu gadā neiekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļu veidā, kas vairākkārtīgi kompensētu koncepcijas īstenošanai nepieciešamās izmaksas.
Pēc KNAB pasūtījuma Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, ekonomikas doktores Raitas Karnītes vadībā un Banku augstskolas docents, LU Juridiskās fakultātes doktorants Jānis Grasis veica koncepcijas projekta "Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu" ieviešanas ekonomisko novērtējumu.
Ekspertu veiktais fizisko personu ienākumu un izdevumu salīdzinājums liecina, ka iedzīvotāji kopumā tērē vismaz par vienu trešdaļu vairāk, nekā tas iespējams no uzrādītajiem oficiālajiem ienākumiem.
R.Karnīte ir veikusi aprēķinus par koncepcijas ieviešanas tiešo ekonomisko efektu, nosakot, kāds ir iespējamais fizisko personu neatklāto ienākumu apjoms. Lai pārliecinātos par aprēķinu precizitāti, R.Karnīte ir izmantojusi divas aprēķinu metodes. Saskaņā ar pirmo variantu valsts neidentificētie fizisko personu ienākumi ir aptuveni 438,12 miljoni latu viena gada ceturksnī, savukārt ar otro metodi - 333,30 miljoni latu ceturksnī, tātad vismaz - 1 miljards 333 miljoni latu gadā.
Savukārt J.Grasis secinājis, ka neoficiālais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ir aptuveni 200 lati gadā, jeb valstij kopumā tas ir ap 460 000 000 latu. Pārrēķinot nesamaksātajos nodokļos, tas ir aptuveni 115 miljoni latu gadā.
Eksperti atzīst, ka visticamāk, ka par šiem ienākumiem nav maksāti nodokļi. Tā kā koncepcijas īstenošana varētu uzlabot iedzīvotāju ienākumu gūšanas kontroli, tās ieviešanas tiešā ekonomiskā ieguvuma potenciāls ir vairāk kā 300 miljoni latu gadā neiekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļu veidā (pieņemot, ka neizskaidroto ienākumu lielākā daļa ir ienākumi no algota darba). Šāds ekonomiskais efekts ievērojami pārsniedz aprēķinātos koncepcijas ieviešanas izdevumus - maksimāli ap 2,9 miljoni latu ieviešanas gadā un 1,78 miljoni latu turpmākajos gados.
Vērtējot pašreizējo fizisko personu ienākumu kontroli, eksperti atzīst, ka Latvijā līdz šim nav izveidota efektīva sistēma ienākumu un izdevumu salīdzināšanai, pārbaudes notiek izlases kārtībā vai tikai par atsevišķām personām. Koncepcijas ieviešanas rezultātā tiks uzlabota fizisko personu ienākumu kontrole un tā dos gan tiešus, gan netiešus ekonomiskus labumus: iespēju uzlabot nodokļu iekasēšanu un sekmēt ekonomiskās vides sakārtošanu Latvijā.
Eksperti norāda, ka pēc būtības koncepcijas mērķis ir iegūt iespējami plašu un precīzu informāciju par iedzīvotāju ienākumiem un izdevumiem, ilgtermiņā samērojot ienākumus ar izdevumiem, lai atklātu nezināmos (ne tikai nelikumīgi iegūtos) iedzīvotāju ienākumus un novērtētu tos nodokļu nomaksāšanas un korupcijas gadījumu atklāšanas kontekstā. Lai sistēma darbotos efektīvi, iedzīvotāju ienākumu gūšanas un izdevumu kontrolei ir jāaptver visi ienākumu guvēji, vienlaikus nodrošinot tās iegūšanu un analīzi mūsdienu tehniskām iespējām atbilstošā augsti automatizētā izpildījumā.
Ieviešot koncepcijā paredzētos pasākumus un iegūstot nepieciešamo informāciju par naudas uzkrāšanos atsevišķu personu rokās, nelikumīgo darījumu apjomiem un veidiem, iespējamiem noziedzīgā veidā gūto līdzekļu legalizācijas gadījumiem un shēmām, tiks nodrošināta iespēja uzlabot valsts iekšējo un ārējo drošību.
R.Karnīte atzīst, ka koncepcijas "Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu" ieviešanas rezultātā tiks uzlabota fizisko personu ienākumu kontrole, un tas dos no vienas puses tiešu ekonomisku labumu - iespēju uzlabot nodokļu iekasēšanu, no otras puses - netiešu ekonomisku labumu, kas izriet no tā, ka koncepcijas ieviešana sekmēs ekonomiskās vides sakārtošanu. Iedzīvotāju ienākumu kontroles sistēmas pastāvēšana, kas liecina par kārtības un kontroles klātbūtni valstī, uzlabos Latvijas tēlu pasaulē. Tā kā koncepcijas ieviešana ir saistīta ar darbinieku skaita palielināšanu, un ienākumu gūšanas kontroles procesu ir iespējams decentralizēt, tiek radīts pozitīvs nodarbinātības un reģionālās attīstības efekts.
J.Grasis uzsver, ka būtisks koncepcijā paredzēto pasākumu ieviešanas priekšnosacījums ir arī atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa atcelšana personām, kuru ienākumi pārsniedz noteiktu līmeni, skaidras naudas izmantošanas Latvijas teritorijā darījumos, piemēram, virs 10 000 latu ierobežošana un tiešo nodokļu sistēmas reformēšana, lai darba devēji būtu ieinteresēti samazināt "pelēkās" naudas kopējo daudzumu.
Eksperti uzskata, ka valdības pievēršanās fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles uzlabošanai, no vienas puses, liecinātu par patiesu vēlmi ierobežot korupcijas izplatību valstī, no otras puses, atturētu vietējos iedzīvotājus un ārzemniekus no nodoma veikt nelikumīgas darbības Latvijā, kā arī veicinātu interesi par mūsu valsti kā labu starptautiskās ekonomiskās sadarbības partneri.