Pretēji publiski paustajai informācijai par Saeimas komisijas
virzītajiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē:
1) grozījumi stiprina KNAB, jo paredz
iespēju izmantot iestādes vadītājam pilnvērtīgus instrumentus, lai
nodrošinātu izmeklēšanas un operatīvo darbību veikšanu atbilstoši
normatīvo aktu prasībām un prokuroru norādījumiem;
2) grozījumi
likumā nekādā veidā neietekmē izmeklētāju neatkarību, jo izmeklētāju
darbības neatkarība noteikta Kriminālprocesa likumā;
3) virzītie grozījumi KNAB likumā neparedz amatpersonu rotāciju;
4)
grozījumi paredz mainīt amatpersonu nodarbinātības veidu uz dienestu kā
tas ir citās izmeklēšanas iestādēs. Latvijā nav nevienas izmeklēšanas
iestādes un operatīvās darbības subjekta, kurā amatpersonas kā tas ir
šobrīd KNAB, būtu darba tiesiskajās attiecībās, vienlaicīgi ar tiesībām
uz izdienas pensiju.
Virzītie grozījumi skaidri nosaka arī KNAB priekšnieka darbības uzraudzību, līdz ar to līdzsvarojot gan viņa pilnvaras nodrošināt tiesisku funkciju izpildi, gan atbildību pār pieņemtajiem lēmumiem.
Papildus KNAB vērš uzmanību, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likumu, ja uzdevums vai rīkojums ir pretrunā ar likumu, amatpersonai ir jāvadās pēc likuma prasībām. Ja uzdevuma vai rīkojuma izpildes rezultātā var tikt izdarīts noziedzīgs nodarījums, amatpersonai par to nekavējoties jāziņo augstākam priekšniekam un prokuroram.
Minētā jautājuma nerisināšana un kārtējā atlikšana veicina tiesisko nenoteiktību ne tikai attiecībā uz KNAB vadītāju, realizējot iestādes vadītāja funkcijas attiecībā uz padotajiem, bet arī attiecībā uz KNAB amatpersonām, kas var novest pie šo personu tiesību un tiesisko interešu nepamatota aizskāruma, vai tieši pretēji – ļaut izmantot šā brīža likuma nepilnības, lai ļaunprātīgi izvairītos no iestādes vadītāja doto darba uzdevumu un amata pienākumu nepildīšanas, apzinoties, ka atbrīvošana no ieņemamā amata par darba neizpildi ir apgrūtināta sakarā ar to, ka bez arodbiedrības piekrišanas iestādes vadītājs to nevar veikt.
Tādējādi tiek radīti precedenti, ka, piemēram, šobrīd amatpersonas var nepildīt pienākumus un tai dotos darba uzdevumus, tajā pašā laikā viņu nav iespējams atbrīvot no amata bez arodbiedrības piekrišanas. Nepiekrišanas gadījumā vienīgā iespēja iestādei paliek vērsties tiesā, savukārt līdz tiesas spriedumam lietā jāturpina maksāt atlīdzība amatpersonai, kas faktiski nepilda amata pienākumus vai pat neierodas darbā.
Likumprojekts pieejams šeit