Izvērtējot Latvijas Krimināllikuma atbilstību starptautisko konvenciju prasībām, Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (turpmāk – GRECO) rekomendējusi Latvijai līdz 2010.gada aprīlim noteikt kriminālatbildību par kukuļošanu šķīrējtiesnešiem un tiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas Krimināllikuma izpratnē, kā arī paredzēt saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļošanu gadījumos, kad labums nav domāts pašam kukuļņēmējam, bet kādai trešajai personai.
Tā kā GRECO eksperti secinājuši, ka Latvijas Krimināllikumā noteiktais kukuļošanas regulējums atsevišķos aspektos neatbilst Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas un tās papildprotokola prasībām, tad ir saņemtas kopumā 8 rekomendācijas konstatēto trūkumu novēršanai kukuļošanas regulējuma jomā un 5 rekomendācijas par Politisko partiju finansēšanas atklātuma nodrošināšanas jautājumiem.
Latvijas pilnvarotais pārstāvis GRECO – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ir sagatavojis informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem GRECO rekomendāciju izpildei, kas šā gada 18.decembrī ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Latvija 2000. gadā ir ratificējusi Eiropas Padomes Krimināltiesību Pretkorupcijas konvenciju, tādēļ valstij ir saistoši ziņojumi par atbilstību konvencijas prasībām un konstatētās neatbilstības normatīvajos aktos ir jānovērš.
GRECO atzinumā paustais saskan ar Latvijā jau konstatētajām problēmām, tas ir ierobežotajām iespējām saukt pie kriminālatbildības par kukuļņemšanu un kukuļdošanu tiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kam nav valsts amatpersonas statusa, piemēram, ārstniecības iestāžu darbiniekiem. GRECO eksperti vērš uzmanību arī uz nepilnīgu privātā sektora korupcijas regulējumu mūsu valstī un rekomendē noteikt kriminālatbildību par kukuļņemšanu visām personām, kas vada uzņēmumu vai strādā jebkādā amatā uzņēmumā privātajā sektorā.
Latvijai tiek ieteikts paredzēt samērīgas un efektīvas, krasi smagākas sankcijas par tirgošanos ar ietekmi, tādējādi paildzinot kriminālatbildības noilguma iestāšanos, jo šādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai nepieciešams laiks un tie ir grūti izmeklējami.
Analizējot Latvijas likumdošanu saistībā ar politisko partiju finansēšanas atklātumu, GRECO eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus vienādu spēles noteikumu nodrošināšanā visām partijām, jo nav ieviests tiesiskais regulējums attiecībā uz trešo personu iesaistīšanos vēlēšanu kampaņās un to var viegli izmantot ļaunprātīgi, apejot likumā noteikto vēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu un pieļaujamo ziedojumu limitu vienai personai.
Vienlaikus Latvijai ir ieteikts veikt pasākumus, lai pilnveidotu fizisko personu atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, ieviešot administratīvās sankcijas vai paplašinot kriminālatbildības piemērošanu.
GRECO eksperti uzsver, ka partiju finansēšanas uzraudzības mehānisma neatkarība un partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontrole ir ļoti būtiska, un tāpēc atzīst, ka KNAB atrašanās valdības pārraudzībā rada neērtu situāciju, jo valdībai ir jāuzrauga savi uzraugi. Šajā sakarā GRECO rekomendē Latvijai veikt pasākumus KNAB neatkarības stiprināšanai (darbības pārraudzība, priekšnieka iecelšana amatā un atbrīvošana no amata, lemšana par tā budžetu), lai nodrošinātu tā funkciju neatkarīgu un godprātīgu izpildi.
GRECO darbības mērķis ir uzlabot tās dalībvalstu spēju apkarot korupciju, regulāri novērtējot katras valsts situāciju korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī sniedzot rekomendācijas. GRECO trešajā novērtēšanas kārtā galvenās tēmas ir kriminālatbildība par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un politisko partiju finansēšanas atklātums.
Ziņojumi par Latviju un tajos sniegtās rekomendācijas tika pieņemtas GRECO plenārsēdē 2008.gada 10.oktobrī un dokumenti ir pieejami interneta mājas lapā http://www.knab.lv/lv/prevention/international/reports/. Pārskats par rekomendāciju izpildi Latvijai jāiesniedz līdz 2010.gada 30.aprīlim.
GRECO secinājumi un rekomendācijas:
par kriminālatbildību par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem