Ministru kabineta 22.04.2015.sēdes darba kārtībā bija plānots izskatīt likumprojektu "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums" (turpmāk - Likumprojekts). Sēdē nolēma izskatīšanu atlikt vēl par divām nedēļām.
Jau 2013.gadā Ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera vadītā darba grupa konstatēja nepilnības KNAB darbības tiesiskajā regulējumā (http://www.prokuratura.gov.lv/public/31048.html).
Ministru prezidents 17.01.2014. KNAB likuma regulējuma pilnveidošanai izveidoja darba grupu Valsts kancelejas direktores vadībā (http://likumi.lv/doc.php?id=263815).
Darba grupa Valsts kancelejas vadībā iesniedza Ministru prezidentei grozījumus KNAB likumā 15.09.2014. (http://mk.gov.lv/sites/default/files/editor/dienesta_zinojums.pdf).
Grozījumus KNAB likumā 02.10.2014. atbalstīja KNAB Sabiedriskā konsultatīvā padome, kurā darbojas nevalstiskās organizācijas (http://www.knab.gov.lv/lv/knab/press/article.php?id=461468).
Valsts kancelejas sadarbībā ar sabiedrību par atklātību „Delna” un biedrību „Providus”, atbilstoši Ministru prezidentes uzdevumam, organizētajā publiskajā diskusijā 23.01.2015. par KNAB institucionālo attīstību, kurā piedalījās augsta līmeņa eksperti un amatpersonas no valsts pārvaldes, tiesībsargājošām iestādēm, NVO, kā arī ārvalstīm, atzinīgi tika novērtēti Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādātie priekšlikumi.
Pozitīvu vērtējumu izstrādātajiem priekšlikumiem KNAB likuma grozījumiem sniedza arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē 10.02.2015.
Neskatoties uz to, ka grozījumi KNAB likumā tika gatavoti vairāk kā gadu, to tālāku virzību neatbalsta KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība, kas neizmantojot iespējas iesaistīties likumprojekta izstrādē, tikai 23.02.2015. sniedza komentārus Ministru prezidentei, kad darba grupa bija pilnībā pabeigusi darbu.
Valsts kanceleja noraidīja arodbiedrības sniegtos komentārus, kā nepamatotus (http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/valsts_kancelejas_atbilde.pdf).
Kā viens no būtiskākajiem grozījumiem ir jautājums par darba tiesisko attiecību regulējumu.
Šobrīd KNAB likumā ir noteikts, ka KNAB amatpersonu un darbinieku darba tiesiskajās attiecībās piemērojams darba tiesiskās attiecības regulējošās normas, ciktāl KNAB likums nenosaka citādi. Vairāku tiesu spriedumos ir atrodama norāde par to, ka KNAB darbinieku darba tiesiskās attiecības apspriežamas privāttiesisko attiecību sfēras ietvaros. Savukārt Satversmes tiesa secinājusi, ka "KNAB amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Satversmes 101. panta izpratnē" (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 11. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2005-24-01).
Šobrīd nav skaidri noteiktas robežas, kurās KNAB darbinieku darba tiesiskās attiecības apspriežamas privāttiesisko attiecību ietvaros, tiesu praksē vērojama pretēja Satversmes tiesas nolemtajam pieeja, t. sk. darba strīdu izskatīšanas piekritībā – šobrīd vispārējās jurisdikcijas tiesā nevis administratīvā procesa ietvaros.
Jaunajā Likumprojektā ir skaidri noteikts, ka KNAB amatpersonas un darbinieki atrodas valsts dienestā (kā to jau 2006.gadā atzinusi Satversmes tiesa).
Par valsts dienestu ir uzskatāms tiesisks stāvoklis, kurā atrodas personas, kam uzticēta valsts uzdevumu pildīšana. Darbs valsts dienestā no privātajā sektorā veicamā darba atšķiras gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķa, kas ir cieši saistīts ar valsts uzdevumu pildīšanu. Valsts dienestā personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti - šo personu tiesības ir ierobežotas un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi.
Likumprojekts paredz uz KNAB darbiniekiem attiecināt Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā paredzēto darbinieku disciplināratbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskata jautājumus par KNAB darbinieka saukšanu pie disciplināratbildības. KNAB priekšnieka lēmumu par disciplināratbildības piemērošanu KNAB darbinieks var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā.
Tādējādi KNAB darbinieka atbrīvošanas vai disciplināratbildības piemērošanas gadījumā tiks noteikts tiesiskuma uzraugs – tiesa.
Šobrīd, nepieņemot likumprojektu, tiek kavēta iestādes efektīva darbība un funkciju izpilde sabiedrības interesēs. Pieņemot grozījumus, piemēram, arodbiedrības nevarēs kavēt valsts darbību valsts dienesta attiecību izbeigšanas gadījumā vai disciplinārsoda piemērošanas gadījumā, ņemot vērā valsts dienesta lomu un uzdevumus, valsts ir tiesīga vienpusēji regulēt dienestā esošo personu tiesības un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2003-12-01 8. punktu).
Taču politiskā partija „Vienotība” aicināja nevirzīt Valsts kancelejas sagatavotos grozījumus KNAB likumā (http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotiba-aicina-nevirzit-skatisanai-vk-sagatavotos-grozijumus-knab-likuma/).
Jaunais Likumprojekts paredz būtiski mainīt KNAB uzraudzību, to stiprinot nevis vienas politiskas amatpersonas līmenī, bet uzraudzību plānots paplašināt un līdzsvarot:
- Saeimas līmenī, jo tā KNAB priekšnieku ieceļ amatā;
- Ministru kabineta līmenī, jo KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā;
- izveidotās ekspertu padomes līmenī (ārējā uzraudzība), jo tiks sniegts kompetents, apolitisks atzinums par visām KNAB darbības jomām.
Līdz ar to, līdzsvarojot uzraudzības mehānismu, tiks novērstas jebkādas iespējas politiski ietekmēt KNAB darbu. To nodrošinās dažādu varas atzaru savstarpējā mijiedarbība un ārējās uzraudzības iesaiste uzraudzības procesā.
Ministru prezidenta kā KNAB pārrauga pilnvaru apjoms saskaņā ar likumprojektā paredzēto regulējumu atšķirsies no šobrīd spēkā esošā regulējuma, piemēram, šobrīd neskaidrs regulējums ir attiecībā uz KNAB pārrauga tiesībām iejaukties KNAB funkciju izpildē. Likumprojekts izslēdz šādu iespēju.
Grozījumi KNAB likumā ir būtiski Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusa stiprināšanai (attiecībā uz iestādes funkcionālo neatkarību), stiprinot tā neatkarību, kā arī darbības tiesiskā regulējuma nepilnību novēršanai.
Likumprojekts pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40353520&mode=mk&date=2015-04-22