Pirmdien, 1.aprīlī, spēkā stāsies būtiski Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu attiecībā uz juridiskajām personām.
Minētie grozījumi paredz precīzāk definēt to personu loku, kurām var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kā arī iespēju izdalīt atsevišķā lietvedībā procesu pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta.
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem piespiedu ietekmēšanas līdzekli varēs piemērot privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai. Turklāt attiecībā uz minētajām personām turpmāk varēs piemērot vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus – likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Pēdējos trīs varēs piemērot vienlaicīgi.
Krimināllikuma grozījumi nosaka, ka tiesību ierobežošana nozīmē noteiktu tiesību vai atļauju atņemšanu vai aizliegumu juridiskajai personai izmantot noteiktas tiesības, saņemt valsts atbalstu vai palīdzību, piedalīties valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūrā. Šādu tiesību ierobežošanas maksimālais laiks tiek palielināts no pieciem līdz desmit gadiem. Lai noziedzīga nodarījuma izdarīšana uzņēmuma interesēs būtu finansiāli neizdevīga, būtiski tiek palielināts arī naudas piedziņas maksimālais apmērs – no 2 miljoniem uz 20 miljoniem latu.
Atbilstoši jaunajām izmaiņām tiek paplašināts piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas pamats. Piespiedu ietekmēšanas līdzekli varēs piemērot ne tikai tajos gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, bet arī šīs personas labā vai tās nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā.
Lai nodrošinātu efektīvāku kriminālprocesuālo normu piemērošanu, procesu pret juridisku personu varēs izdalīt atsevišķā lietvedībā likumā noteiktos gadījumos:
1) kad kriminālprocess pret fizisko personu tiek izbeigts, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem (piemēram, persona mirusi vai atbrīvota no kriminālatbildības);
2) objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams noskaidrot konkrētu fizisko personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (piemēram, slēgtā balsojuma rezultātā);
3) to lūdz juridiskās personas pārstāvis (piemēram, fiziskā persona noliedz savu vainu, savukārt juridiskās personas pārstāvis piekrīt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai).
Nodrošinot mantisko jautājumu risinājumu procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu, arestu mantai varēs uzlikt ne tikai tad, ja ir nepieciešams nodrošināt naudas piedziņu vai mantas konfiskāciju, bet arī situācijās, kad iespējama juridiskās personas likvidācija.