23. Septembris, 2004.
Lai maksimāli novērstu neprecizitātes likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un dažādas likuma normu interpretācijas iespējas, KNAB sagatavojis grozījumu projektu, kas paredz vairāku likumā lietoto terminu precizējumu, piemēram, precizēts jēdziena "amats" skaidrojums, paplašināts jēdziena "darījuma partneri" skaidrojums.
Projekts papildināts ar jauniem terminiem, piemēram, tiek skaidrots jēdziens "pedagoģiskais darbs" un "radošais darbs", jo pēdējo neviens normatīvais akts neskaidro. Likumprojekts paredz arī paplašināt valsts amatpersonu loku, kā arī radinieku loku.
KNAB sagatavotais grozījumu projekts iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2004.gada 23.septembrī.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""
Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002., 11.nr.; 2003., 6., 12.nr) šādus grozījumus:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) amats- amatpersonas tiesiskais statuss, pastāvīgi vai uz laiku pildot darba vai dienesta pienākumus, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu valsts vai pašvaldības institūcijā, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā;"
izteikt 4.punktu šādā redakcijā:
"4) darījuma partneri - fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko vai juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījuma attiecībās ar valsts amatpersonu, kā arī šādas personas vai apvienības dibināta komercsabiedrība, kurā tai pieder kapitāla daļas;"
papildināt 5.punktu pēc vārda "radinieks" ar vārdiem "svainībā esošo personu";
izteikt 6.punktu šādā redakcijā:
"6) radinieks un svainībā esošā persona - tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais, pirmās un otrās pakāpes svainībā esošās personas;"
izteikt 7.punktu šādā redakcijā:
"7) radošs darbs - autora darbība, kuras rezultātā tiek radīts autortiesību vai blakustiesību subjekta īstenots izpildītāja darbs;"
izteikt 8.punktu šādā redakcijā:
"8) valsts vai pašvaldības institūcija - valsts vai pašvaldības iestāde, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība;"
izteikt 9.punktu šādā redakcijā:
"9) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs - valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs (ministrijā - valsts sekretārs), kapitālsabiedrības valde vai augstākstāvoša amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ievēlējusi vai iecēlusi kapitālsabiedrības amatpersonas valsts amatpersonas amatā;"
papildināt ar 10.punktu šādā redakcijā:
"10) rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem -pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana, izņemot lēmuma tehnisko noformēšanu, vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības institūcijas mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā vai citāda mantas apgrūtināšana ar saistībām, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldību institūcijas finanšu līdzekļu pārdali;"
papildināt ar 11.punktu šādā redakcijā:
"11) pedagoga darbs - darbs, kas saistīts ar personu izglītošanu un apmācību, lai tās iegūtu attiecīgu izglītību vai paaugstinātu savu profesionālo kvalifikāciju;"
2. Papildināt 2.pantu pēc vārda "radinieks" ar vārdiem "svainībā esošo personu".
3. 4.pantā:
izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
"5)Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants, palīgs un ārštata konsultatīvais darbinieks, kurš saņem atalgojumu vai citu mantisku labumu;"
izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:
"10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas;"
izteikt pirmās daļas 19.punktu šādā redakcijā:
"19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, valsts vai pašvaldības institūcijas vai kapitālsabiedrības ar valsts vai pašvaldības daļu likvidators un administrators;"
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pastāvīgi vai uz laiku pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem."
papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Par valsts amatpersonām nav uzskatāmi tādu valsts vai pašvaldību kontrolēto kapitālsabiedrību padomes locekļi, kuri ir privātā kapitāla daļas turētāja ieteikti pārstāvji."
4. Aizstāt 6.pantā vārdus "citā normatīvajā aktā" ar vārdiem "citā ārējā normatīvajā aktā".
5. Izslēgt 6.pantā vārdus "uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi".
6. 7.pantā:
izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
" 1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
izslēgt otrās daļas 2. un 4.punktu;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
(3) ministriju valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, īpašumu uzdevumu ministru sekretariātu vadītājiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem un Valsts kontroles kancelejas pārvaldniekam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts kancelejas direktoram un viņa vietniekam, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam, Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts policijas pārvalžu un teritoriālo policijas pārvalžu priekšniekiem, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekam, teritoriālo policijas pārvalžu priekšniekiem, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekam, teritoriālo pārvalžu priekšniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam, galveno pārvalžu un pārvalžu priekšniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.
izslēgt ceturto daļu;
papildināt piekto daļu pēc vārdiem "valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem" ar vārdiem "pašvaldības policijas priekšniekam un viņa vietniekam" un pēc vārdiem "kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem" ar vārdiem "un personām, kas saskaņā ar likumu pilda valdes vai padomes locekļu funkcijas";
izslēgt piektās daļas 2.punktu;
izslēgt sestās daļas 3.punktā vārdus "uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi";
papildināt ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(11) Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu sabiedriskajā, politiskajā, reliģiskajā organizācijā vai Zemessardzē, ja tas nav pretrunā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem."
papildināt ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(12) Ja valsts amatpersonai, kura ieņem vairākus amatus valsts vai pašvaldības institūcijā, ir nepieciešams saņemt šā panta piektās daļas 4.punktā, sestās daļas 3.punktā vai astotajā daļā paredzēto rakstveida atļauju, atļauja ir jāsaņem no visām valsts amatpersonām vai koleģiālām institūcijām, kuras attiecīgo amatpersonu ir iecēlušas, ievēlējušas vai apstiprinājušas amatā."
7. 10.pantā:
papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda "radinieki" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "un svainībā esošās personas" (attiecīgajā locījumā).
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki, pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, un pašvaldību domju (padomju) deputāti, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji un viņu vietnieki :
1) nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no komersantiem, kuri no attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas saņem pasūtījumus par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām, izņemot gadījumus, kad pasūtījums piešķirts atklāta konkursa rezultātā;
2) nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas pasūtījumus par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, finanšu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad to piešķir atklāta konkursa rezultātā."
izslēgt ceturto daļu.
aizstāt sestajā daļā vārdus "Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā" ar vārdiem "šā panta pirmajā un trešajā daļā".
8. 11.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda "radinieki" ar vārdiem "un svainībā esošās personas".
izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Šajā pantā pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem un pašvaldību domes (padomes) deputātiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā.
9. Papildināt 12.panta 1.-4.punktu pēc vārda "radinieki" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "svainībā esošās personas" (attiecīgajā locījumā).
10. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:
"13.pants. Dāvanu pieņemšanas vispārīgie ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, izņemot šā likuma 13.1panta pirmajā un otrajā daļā un 13.2 panta otrajā daļā noteiktajos gadījumus.
(2) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības valsts amatpersonai, tās radiniekam vai svainībā esošai personai par labu, kā arī citas darbības, ar kurām šīm personām tiek piešķirts kāds labums, izņemot:
1) ziedi;
2) priekšmeti, kurus dāvina atmiņai, ja no vienas personas gada laikā saņemto piemiņas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;
3) apbalvojumi, tajā skaitā naudas balvas, kurus pasniedz dažādu publisku sacensību, pasākumu un loteriju dalībniekiem;
4) jebkuri labumi un garantijas, kurus valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantē valsts vai pašvaldības institūcija;
5) kredīti, pakalpojumi un dažāda veida atlaides, kurus piedāvā kredītiestādes un citas komercsabiedrības, un kuri uzskatāmi par publiskiem pakalpojumiem un ir pieejami visiem.
(3) Netieši pieņemtā dāvana šā likuma izpratnē ir dāvana, kuru, valsts amatpersonai zinot vai pēc valsts amatpersonas norādījuma, pasniedz jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, lai ietekmētu valsts amatpersonas darbību (bezdarbību), vai, ko tai pasniedz kā pateicību par agrāk veiktu valsts amatpersonas darbību (bezdarbību).
(4) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanu no tiešā pakļautībā esošās personas vai personas, kura attiecīgajā valsts vai pašvaldību institūcijā ieņem zemāku amatu, izņemot šā likuma 13.1panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajos gadījumus.
(5) Šā panta otrās daļas 1.un 2.punktā paredzētie izņēmumi nav spēkā, ja valsts amatpersonas darbībā attiecībā uz dāvinātāju konstatēti dāvinātājam labvēlīgi normatīvo aktu pārkāpumi.
(6) Jautājumus par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanu izskata un atzinumus par dāvanu tālāku izmantošanu sniedz ar valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja rīkojumu izveidota ētikas komisija vismaz trīs cilvēku sastāvā. Jautājumus par Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra pieņemtajām dāvanām izskata Valsts kancelejas direktora izveidotā ētikas komisija, Saeimas deputātiem - Saeimas kancelejas direktora izveidotā ētikas komisija, Valsts prezidenta - Valsts prezidenta kancelejas vadītāja izveidotā ētikas komisija, ministriju valsts amatpersonu - ministrijas valsts sekretāra izveidotā ētikas komisija, pašvaldības domes (padomes) deputātu - ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu izveidotā ētikas komisija.
(7) Šajā likumā atļauto dāvanu pieņemšanas, reģistrācijas, novērtēšanas, izmantošanas un izpirkšanas kārtību, valsts amatpersonas rīcību ar nelikumīgi pieņemtajām dāvanām, ka arī ētikas komisiju darbību dāvanu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanas nodrošināšanai nosaka Ministru kabinets.
(8) Valsts amatpersonai ir pienākums atteikties no dāvanas pieņemšanas visos gadījumos, kad jebkādu apsvērumu dēļ, pieņemot dāvanu, varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un rīcības atbilstība ētikas normām."
11. Papildināt ar jaunu 13.1pantu šādā redakcijā:
"13.1pants. Dāvanu pieņemšana, pildot valsts amatpersonas pienākumus
(1) Valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas:
1) kuras pasniedz ārvalstu oficiālās amatpersonas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Ārlietu ministrijas valsts amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs vai Latvijas Republikā saskaņā ar protokolu;
2) kuras pasniedz ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas valsts amatpersonām oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;
3) kuras pasniedz ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām;
4) kuras pasniedz valsts amatpersonai kā valsts institūcijas pārstāvim Latvijas Republikas valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās vai valsts vai pašvaldības institūcijas, ar kuru valsts amatpersona ir darba tiesiskajās attiecībās, jubilejā;
5) kuras pasniedz citas valsts amatpersonas, izņemot naudu, kuru vērtība dāvanas pieņemšanas brīdī nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru:
a) īpašos gadījumos, kad tradicionāli pasniedz dāvanas;
b) izbeidzot darba tiesiskās attiecības, t.i. aizejot pensijā un citos līdzīgos gadījumos;
(2) Šā panta pirmā daļa neattiecās uz dāvanām, kas ir šā likuma 13.panta otrajā daļā minētie citāda veida labumi.
(3) Dāvanas, kas tiek pieņemtas šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., un 4.punktā minētajos gadījumos, ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums."
12. Papildināt ar jaunu 13.2pantu šādā redakcijā:
"13.2pants. Dāvanu pieņemšana ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas
(1) Dāvanu pieņemšana ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas ir dāvanas pieņemšana, kas nav saistīta ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu.
(2) Valsts amatpersonām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas:
1) no radiniekiem un svainībā esošām personām;
2) no citām personām, ja dāvana pasniegta personisku attiecību dēļ;
3) apbalvojumu veidā par sasniegumiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonu pienākumu pildīšanu;
4) ko pasniedz sakarā ar valsts amatpersonas komercdarbību vai līgumdarbu, ņemot vērā, ka attiecīgās dāvanas pieņemšana nav saistīta ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu.
(3) Valsts amatpersonām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība, izņemot šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētos gadījumus, nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona pirms dāvanas saņemšanas nav izdevusi administratīvo aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas, sodīšanas funkcijas vai citas darbības, kas saistītas ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Ja valsts amatpersona ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju izdot administratīvo aktu, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas, sodīšanas funkcijas vai citas darbības, kas saistītas ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu".
13. Papildināt 14.panta piektās daļas 1.-3. punktu, 15.panta pirmās daļas 1., 2., un 4.punktu, 16.panta trešās daļas 1.-3. punktu pēc vārda "radinieks" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "un svainībā esošās personas" (attiecīgajā locījumā).
14. Izslēgt 18.panta otro daļu.
15. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:
"20.pants. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākumi.
"(1) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei veikt pasākumus, lai nepieļautu šajā institūcijā strādājošo valsts amatpersonu pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā un valsts amatpersonai šajā likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu."
(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas, vai koleģiālas institūcijas pienākums pēc attiecīgas informācijas saņemšanas ir rakstveidā uzdot kādas funkcijas vai uzdevuma izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija vai uzdevums atbilstoši tās amata pienākumiem būtu jāveic interešu konflikta situācijā. Gadījumā, ja attiecīgo funkciju veikšanu nav iespējams nodot citai valsts amatpersonai, par to izpildes kārtību lemj augstāka valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija."
(3)Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu."
(4) Valsts un pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un šā likuma izpildi kontrolējošai institūcijai iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi.
(5) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai šajā likumā noteiktajos gadījumos - Satversmes aizsardzības biroja direktoru par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas."
16. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:
"21.pants. Valsts amatpersonas pienākumi.
(1) Lai nodrošinātu šajā likumā valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam uzlikto pienākumu izpildi, valsts amatpersonas pēc institūcijas vadītāja pieprasījuma, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniedz valsts amatpersonu deklarāciju kopijas.
(2) Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai, vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku un svainībā esošo personu vai darījuma partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
(3) Valsts amatpersonu, kuras pilda šā likuma 4.pantā norādītos amatus un funkcijas, neiekļaušana valsts amatpersonu sarakstos neatbrīvo tās no šajā likumā valsts amatpersonām noteikto pienākumu, ierobežojumu un aizliegumu izpildes un tiesiskajām sekām par to nepildīšanu."
17.23.pantā:
papildināt ceturto daļu pēc vārda "priekšnieks" ar vārdiem "un Satversmes aizsardzības biroja direktors"
papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Satversmes aizsardzības birojs savas kompetences ietvaros, ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts noslēpuma aizsardzību, informē Valsts ieņēmumu dienestu par valsts amatpersonām, kurām saskaņā ar pārcelšanu amatā vai darba tiesisku attiecību izbeigšanos, mainās deklarāciju iesniegšanas vieta."
18. 24.pantā:
izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:
"9) informāciju par tās veiktajiem darījumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 10. un 11.punktā, ja to summa pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījuma puses;"
aizstāt pirmās daļas 7., 10. un 11.punktā vārdus un skaitļus "20 minimālās mēnešalgas" ar vārdiem un skaitļiem "10 minimālās mēnešalgas".
19. 26.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijās ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par personas datu aizsardzību ir atbildīgs valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kas saņēmis valsts amatpersonas deklarācijas kopiju vai valsts amatpersona, kas ir pilnvarota veikt deklarāciju kopijas pārbaudi, kā arī šā panta piektajā daļā minētās valsts amatpersonas un institūcijas.
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu informācijas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības Valsts ieņēmumu dienestā iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas."
papildināt ceturto daļu pēc vārda "radinieku" ar vārdu "un svainībā esošo personu";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas, kuras saskaņā ar šo likumu saņem, reģistrē, glabā un pārbauda deklarācijas vai to kopijas vai kurām saskaņā ar šo likumu uzdots nepieļaut valsts amatpersonu pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos - prokurors, izziņas vai valsts drošības iestādes, vai tiesa."
papildināt ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Publiski nav pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas, kuras saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu tiek iesniegtas Satversmes aizsardzības biroja direktoram."
20. Izteikt 27.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Valsts ieņēmumu dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic pārbaudes atbilstoši šā likuma 28.pantā paredzētajai kompetencei. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, saņemot informāciju par šajā likumā paredzēto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ir tiesības pārbaudīt jebkuras valsts amatpersonas deklarāciju un iespējamā pārkāpuma faktu."
21. Izteikt 28.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai atbilstoši šā likuma 23.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai deklarāciju iesniegšanas piekritībai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, saņemot informāciju par šajā likumā paredzēto ierobežojumu vai aizliegumu valsts amatpersonām pārkāpšanu, ir pienākums to pārbaudīt. Satversmes aizsardzības birojs, Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs informē attiecīgo valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāju par iespējamiem institūcijas valsts amatpersonas šā likuma pārkāpumiem."
22. 30.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Par šā likuma pārkāpumiem amatpersonu, tās radiniekus un darījuma partnerus sauc normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonām, tās radiniekiem un darījuma partneriem saskaņā ar šā panta noteikumiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība."
aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus "valsts amatpersona" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "valsts amatpersona, tās radinieki un darījuma partneri" (attiecīgajā locījumā).
23. Izslēgt Pārejas noteikumu 4.punktu.
Likumprojekta
Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
||||||||||||||
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Ar Ministru prezidenta 2003.gada 27.marta rīkojumu nr.124 "Par darba grupu likumprojekta par grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izstrādei" tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts ieņēmumu dienesta, Iepirkumu uzraudzības biroja, Ģenerālprokuratūras un sabiedriskās organizācijas "Sabiedrība par atklātību - Delna". Galvenais darba grupas uzdevums bija maksimāli novērst neprecizitātes likumā un novērst likuma normu dažādas interpretācijas iespējas. Pašreiz spēkā esošajā likumā ir iespēja dažādi attiecināt vienas un tās pašas likuma normas konkrētos gadījumos, bez tam likumā lietotie termini nav izsmeļoši un izmantojot dažādas normu tulkošanas metodes ir saprotami dažādi. |
|||||||||||||
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts paredz likumā lietoto terminu precizējumu, piemēram, precizēts jēdziens "amats", kas salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo skaidrojumu tiek skaidrots nevis kā darbs vai dienests, bet gan personas tiesiskais statuss, proti, tiesības un pienākumi, kas rodas pildot noteiktas funkcijas. Jēdziena "darījuma partneri" skaidrojums ir paplašināts, uzskatot par darījuma partneriem arī attiecīgo fizisko vai juridisko personu vai to apvienību dibinātās komercsabiedrības, kurās tai pieder kapitāla daļas. Projektā likuma 1.pants papildināts ar jauniem terminiem, piemēram, tiek skaidrots jēdziens "pedagoģiskais darbs". Šādu nepieciešamību noteica tas, ka daļai valsts amatpersonām ir aizliegts savienot amatus, paredzot, kā vienu no darbiem, kuru tai atļauju veikt - pedagoģisko darbu. Kaut arī Izglītības likuma 1.panta 16.1punktā ir skaidrots, kas ir pedagogs, minētais skaidrojums neaptver, piemēram, lekciju lasīšanu Valsts administrācijas skolā. Līdzīga situācija ir ar radošā darba veicējiem, kā dēļ minētais pants ir papildināts ar minētā jēdziena skaidrojumu. Bez tam, ievērojot to, ka neviens normatīvais akts neskaidro jēdzienu "radošais darbs" bet šajā likumā tas ir vairākkārt lietots, likums papildināts ar minētā jēdziena skaidrojumu. Ievērojot praksē plaši sastopamus gadījumus, kad valsts amatpersonas, pieņem lēmumus un veic citas darbības attiecībā uz valsts amatpersonas laulātā radiniekiem (brāļiem, māsām, vecākiem, vecvecākiem), likumā tika paplašināts radinieku loks. Bez tam nav saskatāma valsts amatpersonas mazāka ieinteresētība attiecībā pret laulātā vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām nekā pret pašas radiniekiem. Likumprojektā, kā to paredz arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kā valsts amatpersona noteikti arī ārštata konsultatīvie darbinieki, kuri saņem atalgojumu, kā arī par valsts amatpersonām noteiktas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas. Ievērojot to, ka daudzās institūcijās (komisijas, padomes) locekļi ir iecelti uz laiku, ir precizēta likuma 4.panta otrā daļa. Bez tam, lai neapgrūtinātu kapitālsabiedrību, kurās ir privātais (arī ārvalstu) kapitāls, kapitāla pārvaldi, minēto kapitālsabiedrību padomes locekļi, kas padomē pārstāv privātās intereses un kapitālu, likumā ir atrunāts, ka viņi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. 4.panta pirmās daļas 19.punkts papildināts ar jaunu valsts amatpersonas kategoriju - valsts vai pašvaldības institūcijas vai kapitālsabiedrības ar valsts vai pašvaldības daļu vai akcijām likvidators un administrators. Maksātnespējas procesa norisi un tajā iesaistīto personu pienākumus, tiesības un pilnvaras nosaka likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Administrators šā likuma izpratnē ir tiesas iecelta persona, kura piedalās maksātnespējas procesā, realizē šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta otro daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. Savukārt, šā likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no 4.panta otrajā daļā minētajām funkcijām. Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem minētā likuma izpratnē (18.panta otrā daļa) ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali. Savukārt likuma "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" 1.pants nosaka, ka par valsts vai pašvaldības mantu uzskatāma valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā. Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 19.panta otro un trešo daļu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai administratora pienākumos ietilpst parādnieka (maksātnespējīgās kapitālsabiedrības) mantas pārņemšana un tās pārvaldīšana. Tātad administratoram, veicot tam deleģētos pienākumus maksātnespējīgajā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā vai kapitālsabiedrībā ar valsts vai pašvaldības daļu, ir tiesības rīkoties ar šīm kapitālsabiedrībām nodalīto valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. Ņemot vērā iepriekšminēto uzskatām, ka administratora amats maksātnespējīgā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā atbilst likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta otrajā daļā noteiktajām valsts amatpersonas pazīmēm, bet administrators maksātnespējīgā kapitālsabiedrībā ar valsts vai pašvaldības daļu uzskatāms par valsts amatpersonu saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta trešo daļu. Ievērojot likuma 7.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajām amatpersonām pastāvošos vienādos amatu savienošanas ierobežojumus, minētās daļas ir apvienotas vienā. Atbilstoši Komerclikumā lietotajai terminoloģijai precizēta 7.panta desmitā daļa. Likuma 7.pants papildināts ar 11.daļu, kas paredz amatpersonai tiesības darboties dažādās sabiedriskās organizācijās, jo darbojoties tajās pastāv ļoti zems risks pārkāpt likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Minētais pants papildināts ar 12.daļu, kas precizē institūciju, kuras atļauja nepieciešama amatu savienošanai. Līdzšinējā likuma redakcija bija neviennozīmīgi tulkojama, nebija skaidrs vai atļauja savienot amatus ir jāprasa tās institūcijas vadītājam, kurā valsts amatpersona jau atrodas valsts amatpersonas amatā vai tās institūcijas vadītājam, kurā valsts amatpersona vēlas savienot amatu. Likuma 13.pantā ir precizēta dāvanu, kuras atļauts pieņemt valsts amatpersonām jēdziens, kā arī gadījumi, kad ir atļauta dāvanu pieņemšana. Ievērojot to, ka likuma 1.pants ir papildināts ar "rīcība ar valsts vai pašvaldību mantu vai finanšu līdzekļiem" definīciju, ir izslēgta 18.panta otrā daļa. Precizēta 20.panta redakcija, kā arī pants papildināts ar jaunu sesto daļu, kurā paredzēts, ka amatpersonas neiekļaušana valsts amatpersonas sarakstā, kaut arī konkrētā persona pilda valsts amatpersonas funkcijas, neatbrīvo to no valsts amatpersonai paredzēto pienākumu, ierobežojumu pildīšanas un tiesiskajām sekām par to nepildīšanu. Minētais papildinājums bija nepieciešams, lai noteiktu to, ka persona ir uzskatāma par valsts amatpersonu neatkarīgi no tās iekļaušanas vai neiekļaušanas amatpersonu sarakstā, bet gan tās statuss izriet no veicamajām funkcijām, jo praksē bieži ir sastopami gadījumi, kad amatpersona apzināti netiek iekļauta amatpersonu sarakstos, kaut arī pilda amatpersonai raksturīgās funkcijas vienlaikus neievērojot likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Tas apgrūtina arī minēto personu saukšanu pie atbildības. Ievērojot to, ka tiek paaugstināts minimālās mēneša algas apmērs 10 minimālās mēnešalgas sastāda pietiekami ievērojamu summu, lai valsts amatpersonas deklarācijā to norādītu, līdz ar to 24.pantā 20 minimālās mēneša algas aizstātas ar 10 minimālajām mēneša algām. Precizēta 21.un 26.panta redakcija. 21.pantā nav uzskaitīta norādāmā informācija, jo paredzēts, ka institūcijas vadītājs ir tiesīgs pieprasīt valsts amatpersonas deklarācijas publicējamās daļas kopiju, kurā jau tiek norādīta informācija likuma 21.panta pašreizējā redakcijā minētā informācija. Nav lietderīgi iesniegt vienu un to pašu informāciju gan deklarācijas formā, gan rakstveida informācijas formā. 26.panta redakcija saskaņota ar 20.pantā valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākumiem, kā arī Fizisko personas datu aizsardzības likumu Ievērojot to, ka likumā valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir jāveic pasākumi lai nepieļautu institūcijā strādājošo valsts amatpersonu darbību interešu konflikta situācijā, kā arī to, ka institūcijas vadītājs šo pasākumu veikšanu var deleģēt citai amatpersonai, ir paplašināts to personu loks, kam ir tiesības iepazīties ar valsts amatpersonas deklarācijas nepublicējamo daļu. Atbilstoši šiem grozījumiem precizēta 27.panta trešā daļa un 28.panta otrā daļa. Papildus ir noteikts, ka gadījumā, ja KNAB, SAB vai citas institūcijas veic pārbaudi par iespējamiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonai noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumiem, KNAB informē attiecīgās institūcijas vadītāju. Minētais nepieciešams, lai institūcijas vadītājam būtu iespējams veikt likumā noteiktos pienākumus interešu konflikta novēršanā un iespēja izvērtēt nepieciešamību atstādināt amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas. Atbilstoši Komerclikumā noteiktajam precizēts Pārejas noteikumu 4.punkts. Ievērojot to, ka likumā nav dots deleģējums izstrādāt jaunus Pārejas noteikumu 4., 5., 6. un 7.punktā minētos noteikumus, kā arī to, ka minētie noteikumi nav nepieciešami, jo likumā jau ir noteikts valsts amatpersonu loks, kas aptver minētajos noteikumos minēto amatpersonu loku, Pārejas noteikumu minētie punkti ir izslēdzami. Pārejas noteikumu 4.,5.,6. un 7.punktā minētie patreiz spēkā esošie noteikumi ir atzīstami par spēku zaudējušiem. |
|||||||||||||
|
3. Cita informācija |
- |
|||||||||||||
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||||
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||||||||||
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||||||||||
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||||||||||
|
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||||
|
5. Cita informācija |
- |
|||||||||||||
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||||||||||||
|
(tūkst. latu) |
||||||||||||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||||||
|
2004. |
2005. |
2006. |
2007. |
2008. |
||||||||||
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
||||||||||||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
6. Cita informācija |
- |
- |
- |
- |
- |
|||||||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Līdz ar likumprojekta pieņemšanu par spēku zaudējušiem ir atzīstami MK 1999.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.142 "Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi", MK 1999.gada 4.maija noteikumi Nr.161 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi", MK 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi", MK 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu". Tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par dāvanu, kuras atļauts pieņemt valsts amatpersonām, pieņemšanas reģistrācijas, izmantošanas, novērtēšanas un izpirkšanas kārtību. |
|||||||||||||
|
2. Cita informācija |
- |
|||||||||||||
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
||||||||||||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
- |
|||||||||||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
- |
|||||||||||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
- |
|||||||||||||
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||||||||||||||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
- |
|||||||||||||
|
2.tabula |
||||||||||||||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|||||||||||
|
- |
- |
- |
||||||||||||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
||||||||||||||
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Darba grupā piedalījās pārstāvis no sabiedriskās organizācijas "Sabiedrība par atklātību - Delna". |
|||||||||||||
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums |
- |
|||||||||||||
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Nav veikti |
|||||||||||||
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Nav notikušas |
|||||||||||||
|
5. Cita informācija |
- |
|||||||||||||
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
||||||||||||||
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Funkcijas netiek paplašinātas. |
|||||||||||||
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs". |
|||||||||||||
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. |
|||||||||||||
|
4. Cita informācija |
- |
|||||||||||||