Jau ziņots, ka "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās. Pērn Latvija KUI ar 56 punktiem ierindota 44.vietā 180 vērtēto valstu vidū. Turpretim 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. KUI tiek vērtēts skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas.
Lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc 2019.gadā Latvijai ir bijusi lejupslīde korupcijas uztveres indeksā, KNAB uzsācis KUI veidojošo rādītāju analīzi. Latvijas KUI aprēķināts, summējot datus no deviņiem avotiem: Pasaules Ekonomikas foruma, Global Insight Country Risk Ratings, Bertelsmann Foundation Transformation Index, IMD World Competitiveness Yearbook, Bertelsmann Foundation Sustainable Governance Index, PRS International Country Risk Guide, Varities of Democracy Project, Economist Intelligence Unit, Freedom House Nations in Transit Ratings.
Sākotnēji analizējot katra atsevišķa avota vērtējumu Latvijai, KNAB secināja, ka, salīdzinot ar 2018.gadu, zemāku novērtējumu valsts ir saņēmusi no PRS International Country Risk Guide (41 punktu salīdzinājumā ar 52 punktiem 2018.gadā) un no Pasaules Ekonomikas foruma (43 punkti iepriekšējo 49 punktu vietā). Savukārt ar plus 4 punktiem, salīdzinot ar 2018.gadu, Latviju novērtējis IMD World Competitiveness Yearbook – pērn 49 punkti (skatīt infografiku).
Skatot, kādus rādītājus katrs no šiem avotiem vērtē, redzams, ka PRS International Country Risk Guide (IRCG) valsti vērtē attiecībā uz iespējamo korupcijas līmeni politikā, t.i., novērtē tā saukto finanšu korupcijas līmeni, kas izpaužas kā pieprasījums maksāt vai dot kukuli par valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Vislielākā ietekme uz rādītājiem ir gadījumos, ja valstī konstatē nepotisma esamību, nelikumīgu partiju finansēšanu un aizdomīgi ciešas saites starp politiku un biznesu. IRCG monitoringā atspoguļoti arī ārzemju investoru zaudējumi politisko iemeslu dēļ.
IRCG rādītājus nosaka iegūstot datus par politisko, ekonomisko un finanšu risku valstīs, kā arī statistikas datus par IKP, inflāciju, fiskālo telpu, likviditāti un valūtas svārstībām. Rādītāji ietver: valdības stabilitāti, sociālekonomiskos apstākļus, investīcijas, iekšējo konfliktu, ārējo konfliktu, korupciju, militāro situāciju, reliģiju, likumu un kārtību, etnisko saspīlējumu, demokrātijas līmeni, birokrātijas apjomus, finanšu situāciju, valsts parādus, IKP pieaugumu, budžeta stabilitāti.
IRCG iepriekš minēto risku novērtējumu veic vienu reizi mēnesī 140 pasaules valstīs.
Savukārt, Pasaules Ekonomikas foruma vērtējums cieši saistīts ar doing business un to, kādi riski to ietekmē. Vērtējums balstās uz aptauju, kurā respondenti lūgti novērtēt, kādas ir dzīves un darba iespējas konkrētā valstī. Pasaules Ekonomikas forums dod savu novērtējumu valsts institūciju darbam, makro un mikro ekonomikai, dzīves apstākļiem, pakalpojumu pieejamībai utt.
KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes komentārs: “KUI norāda uz to, ka, lai arī cik nopietni un darbietilpīgi būtu bijuši KNAB centieni cīnīties ar korupcijas sērgu 2019.gadā, pagaidām pārliecinošus rezultātus neesam sasnieguši. Jāturpina darbs ar vēl lielāku intensitāti. Ātrāku rezultātu sasniegšana, protams, būtu sasniedzama, nodrošinot KNAB ar lielāku kapacitāti darbinieku skaita ziņā. Skaidrs ir arī tas, ka ir nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums visiem biroja darbiniekiem, lai nodrošinātu labāko ekspertu, izmeklētāju, analītiķu un operatīvo darbinieku piesaisti darbam birojā. Rokas nenolaižam. Lieliski apzināmies biroja darba rezultātu nozīmīgumu valsts izaugsmes nodrošināšanā!”
SSE Riga asociētais profesors, Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka KUI 2019.gada rezultātus komentē šādi: “Lejupslīde parāda, ka Latvijas valstij vēl ir daudz darāmā korupcijas apkarošanā un krimināllietu iztiesāšanā, publiskās pārvaldes efektivitātes un caurskatāmības veicināšanā, t.sk., valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanā, arī nodokļu jomā. Šie un citi jautājumi ir jārisina kompleksi, ne tikai tiesībsargājošajām iestādēm apkarojot koruptīvus gadījumus, bet iesaistoties arī citu nozaru atbildīgajām institūcijām un sabiedrībai kopumā.”
KNAB turpinās korupcijas uztveres indeksa rādītāju padziļinātu analīzi un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus, kā sekmēt Latvijas KUI uzlabošanos.
Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē un tiek aprēķināts, izmantojot 13 dažādu avotu valstīm piešķirtos punktus. Lai valsti iekļautu KUI, tai jābūt novērtētai vismaz trīs dažādos pētījumos. No šiem pētījumiem tiek īpaši izvēlēti atsevišķi jautājumi, kas attiecas uz korupciju un atspoguļo uzņēmēju, ekspertu un arī iedzīvotāju korupcijas līmeņa uztveri publiskajā sektorā.
Vienlaikus uzsveram, ka KUI noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas KUI nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. KUI raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs. Tāpēc KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB Citadeles ielā 1, Rīgā, vai zvanot uz diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80002070, vai sūtot informāciju elektroniski uz knab@knab.gov.lv, vai informācijas nosūtīšanai izmantojot mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”